Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
No Rīgas patversmju klientiem 30% ir pastāvīgs vai pagaidu darbs, liecina Rīgas domes Labklājības departamenta sagatavotais materiāls par sniegto palīdzību bezpajumtniekiem nelabvēlīgos laika apstākļos no pagājušā gada 1.oktobra līdz šī gada 30.aprīlim.
37% darbspējīgas personas, kas mitinās Rīgas patversmēs, nestrādā, 33% ir personas ar invaliditāti vai pensijas vecuma personas. 63% personu ir ienākumi, taču tie nav pietiekami, lai persona varētu mājokli īrēt vai iegādāties.
No Rīgas patversmju klientiem 16% gaida rindā uz pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā.
Pagājušā gadā Rīgas patversmju, naktspatversmju, krīzes centru sievietēm ar bērniem pakalpojumus saņēma 2262 personas, kas ir par 10 personām jeb 0,4% mazāk nekā 2006.gada periodā, kad minētos pakalpojumus saņēma 2272 personas.
Mēnesī patversmē uzturējās vidēji 402 personas, kas ir par 15 personām vairāk nekā 2006.gadā vidēji mēnesī. Salīdzinot vidējo bezpajumtnieku skaitu, var secināt, ka bezpajumtnieku skaita pieaugumam ir tendence samazināties - ja pagājušā gadā vidēji bezpajumtnieku skaits palielinājās par 4%, tad salīdzinoši 2006.gadā periodā palielinājums bija 11%.
Lielākais vidējais faktiskais vietu noslogojums Rīgas patversmēs un naktspatversmēs bija pagājušā gada februārī - 520 personas, kas ir par piecām personām vairāk nekā gadu iepriekš šajā mēnesī.
Ņemot vērā to, ka vidējais klientu skaits naktspatversmēs, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir nedaudz palielinājies, Labklājības departaments secina, ka ir pagarinājies klientu uzturēšanās termiņš naktspatversmēs, kas savukārt liecina par šo personu grūtībām risināt savas sociālas problēmas.
Labklājības departaments norāda, ka galvenās bezpajumtnieku problēmas ir sociālās funkcionēšanas spēju trūkums, pieejamu mājokļu trūkums, nepietiekama šo cilvēku kvalifikācija un daļēji arī nepietiekama motivācija, lai varētu strādāt, atkarības problēmas, slikts veselības stāvoklis un sabiedrības stereotipi, kas veicina šīs iedzīvotāju grupas atstumšanu. Patlaban bezpajumtnieki savas problēmas spēj atrisināt līdz noteiktam līmenim, bet lielākajā daļā gadījumu nespēj sasniegto līmeni saglabāt, secinājusi pašvaldība.
Kā minēts ziņojumā, lai veicinātu bezpajumtnieku resocializāciju un integrēšanu sabiedrībā, Rīgā nepieciešams attīstīt sociālos pakalpojumus bezpajumtniekiem Rīgā, aicinot pieteikties nevalstiskās organizācijas šo pakalpojumu nodrošināšanai. Katrā Rīgas rajonā būtu nepieciešama vismaz viena šāda organizācija.
Būtu nepieciešams izveidot «pusceļa māju» vidēji ar 100 vietām, kur personas varētu uzturēties līdz dzīvojamās platības saņemšanai, secināts ziņojumā.
Kā iespēja uzlabot situāciju minēta Rīgas pašvaldības patversmes struktūrvienības «Mobilā brigāde darbam ar bezpajumtniekiem» darbības paplašināšana, jo ir nepieciešams noskaidrot katra klienta situāciju, vajadzības un problēmas, informēt par iespējamo palīdzību un tās saņemšanas vietām un procedūru, kā arī motivēt personas risināt savas sociālās problēmas un sniegt adekvātu atbalstu.
Būtu arī nepieciešams izveidot Rīgā vienotu bezpajumtnieku uzskaites sistēmu, jo kopējais klientu skaits nav precīzs. Rīgas patversmēs un naktspatversmēs pašreiz nav vienota klientu uzskaites sistēma, proti, viens klients gada laikā varētu būt bijis vairāku naktspatversmju sniegtā naktspatversmes pakalpojuma saņēmējs, minēts ziņojumā.