Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9839258t1ha747.jpg)
«Es nepiederu tiem, kuri uzskata, ka, ēdot gaļu, tu nevarēsi sasniegt apgaismību. Jēzus kļuva apgaismots. Muhameds kļuva apgaismots. Ramakrišna kļuva apgaismots. Nekādu problēmu. Tu vari ēst neveģetāru barību un iegūt apgaismību. Tātad šeit nav nekādu reliģisku problēmu.
Man problēma ir estētika. Tā kā Jēzus turpināja ēst gaļu, manuprāt, viņam nepiemita estētikas izjūta. Viņš ir reliģiozs, perfekti reliģiozs – kā Buda – taču kaut kā viņā trūkst.
Ramakrišna turpināja ēst zivis. Tas vienkārši nav estētiski. Izskatās nedaudz pretīgi. Apgaismība nav apdraudēta. Bet uz spēles ir likts tavs dzejiskums, tava skaistuma izjūta. Apdraudēta ir tava cilvēcība, nevis pārcilvēcība. Tāpēc manā Ašramā nav un nebūs atļauts ēst gaļu. Jautājums ir par skaistumu.
Gaļas ēšana – tas vienkārši ir nejauki. Pati doma, ka tu nogalini dzīvnieku, lai viņu apēstu…šī ideja pati par sevi ir neestētiska. Es neesmu pret gaļas ēšanu tāpēc, ka tiek nogalināts dzīvnieks, jo tas, kas dzīvniekā ir svarīgs, turpinās dzīvot, to nevar nogalināt. Un tas, kas nav svarīgs, nomirs neatkarīgi no tā, vai tu to nogalini vai ne. Tādēļ šis nav jautājums, kuru būtu vērts apspriest.
Jautājums nav par to, ka tu esi nogalinājis dzīvnieku un ka nogalināt nav labi; nē. Jautājums ir – tu esi nogalinājis dzīvnieku, tu, tikai tāpēc, lai viņu apēstu? Tad, kad ir pieejami skaisti veģetāri ēdieni? Ja veģetāra barība nav pieejama, tā ir cita lieta, taču tā ir pieejama.
Tad kāpēc? Kāpēc iznīcināt ķermeni? Un ja tu vari nogalināt dzīvnieku, kāpēc nebūt kanibālam? Kāpēc nevar ēst cilvēkus? Tas arī ir jautājums par estētiku.
Dzīvnieki ir mūsu brāļi un māsas, jo cilvēks ir cēlies no dzīvniekiem. Viņi ir mūsu ģimene. Nogalināt cilvēku nozīmē nogalināt evolucionējušu dzīvnieku. Vai arī – nogalināt dzīvnieku nozīmē nogalināt būtni, kura vēl nav evolucionējusi, bet ir ceļā. Tas ir viens un tas pats! Vai nu tu nogalini bērnu, kad viņš mācās pirmajā klasē, vai arī tu nogalini jaunu cilvēku, kad viņš ir pabeidzis universitāti, - nav lielas atšķirības. Dzīvnieki virzās pretī cilvēciskas būtnes stāvoklim, un cilvēki reiz bija dzīvnieki. Jautājums ir tikai par estētiku. Kādēļ gan nenogalināt savu sievu un neapēst viņu? Viņa ir tik skaista un salda!
Kāds stāsts. Draugs atnāca pie kanibāla, bija sagatavota maltīte, un draugs nekad agrāk neko tādu nebija ēdis. Viņš pat nebija sapņojis, ka ēdiens varētu būt tik garšīgs, tik brīnišķīgs. Kad viņš grasījās doties prom, viņš sacīja kanibālam: «Man patika maltīte. Neko garšīgāku nebiju ēdis! Kad atnākšu nākamreiz, sagatavo tādu pašu ēdienu.» Un kanibāls atbildēja: «Tas būs sarežģīti, man bija tikai viena māte!»
Kādēļ tu nevari apēst savu māti? Kādēļ tu nevari apēst savu vīru vai savu bērnu? Tik garšīgi! Jautājums nav par reliģiju, es vēlreiz vēlos tev atgādināt: jautājums ir par estētiku. Estētisks cilvēks redz, ka dzīvība ir skaista, tā nekļūst pretīga. Taču, ja tavā prātā ir doma par gaļas ēšanu, tas kaut ko liecina.
Tu vari ēst gaļu un meditēt. Tu vari ēst gaļu un mīlēt, arī ar mīlestību tam nav nekāda sakara. Taču, ēdot gaļu, tu par sevi vēstīsi vienu – ka tu esi ļoti primitīvs, nekulturāls, necivilizēts un ka tev nav nekādas izpratnes par to, kādai jābūt dzīvei.»