Līdztekus policijas izmeklēšanai arī Drošības policijā (DP) sākta dienesta pārbaude, lai noskaidrotu, kāpēc parastam maršruta mikroautobusam trešdien satiksmes negadījumā izdevās smagi ievainot Ministru prezidentu Ivaru Godmani.
Vai viegli nogalināt premjeru?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tikai pēc tam varēs spriest, vai kāds ir rīkojies neprofesionāli, «Neatkarīgajai» norādīja DP priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa. «Drošības policijas darbinieks, kas negadījuma brīdī sēdēja pie premjera auto stūres, ir pieredzējis darbinieks. Viņš nav atstādināts no dienesta pienākumu pildīšanas — tagad viņš veiks citus uzdevumus,» piebilda K. Apse-Krūmiņa. DP priekšnieks Jānis Reiniks trešdien raidījumā «Panorāma» uzsvēra, ka drošībnieki brauca ar ieslēgtām bākugunīm un skaņas signālu, tomēr policijā sākta pārbaude, kāpēc avārijā cieta persona, kurai šādā situācijā vajadzējis ciest vismazāk. Arī «Neatkarīgās» avoti liecina, ka bākugunis un sirēnas bija ieslēgtas, un mikroautobusa šoferis ir atzinis, ka sirēnas dzirdējis, bet nav tām pievērsis uzmanību. Premjera birojs pagaidām nevēlas vērtēt, vai I. Godmaņa šoferis rīkojies neprofesionāli. «Ir ļoti daudz aspektu, kurus dienesta izmeklēšanā jāizvērtē,» uzsvēra premjera padomnieks Krists Leiškalns.
Ceļu satiksmes noteikumi noteic, ka operatīvie transportlīdzekļi, kas pavada citus transportlīdzekļus, drīkst neievērot satiksmes noteikumus, izņemot braukšanu dzērumā. Pavadot transportlīdzekli, braukšanas ātrums apdzīvotās vietās nedrīkst pārsniegt maksimālo atļauto braukšanas ātrumu vairāk par 10 kilometriem stundā. Turklāt noteikumos teikts: operatīvā transportlīdzekļa vadītājam jādara viss iespējamais, lai tiktu garantēta ceļu satiksmes drošība.
«Manuprāt, vainīgas ir abas negadījumā iesaistītās puses — gan mikroautobusa, gan premjera šoferis,» uzskata Miesassargu aģentūras autobraukšanas centra direktors Uldis Kaņeps-Kalniņš. Viņaprāt, mikroautobusa šoferis pārsniedzis braukšanas ātrumu — to apliecina garās bremzēšanas pēdas. «Paldies Dievam, busiņa vadītājs ir centies no sadursmes izvairīties, manevrējot maksimāli pa labi. Pēc noteikumiem, viņam bija jāievēro spectransports, kas brauca ar bākugunīm un sirēnām,» norādīja eksperts.
Tomēr viņš uzsver, avārija notikusi sarežģītā un dzīvā Rīgas centra krustojumā. «Ņemot vērā, ka satiksme tur ir pietiekami intensīva, šoferim ir jāpārliecinās par iespēju veikt šādus manevrus. Šofera kļūda varētu būt tā, ka viņš atbilstoši nenovērtēja situāciju. Turklāt premjera mašīnai bākuguņu nav, bet auto ar bākugunīm brauc aiz viņa auto. Faktiski pavadošajai mašīnai vajadzēja braukt blakus kā sedzošajai,» piebilda autobraukšanas centra direktors, atzīstot, ka kopumā nelaimes gadījums ir bēdīga apstākļu sakritība.
Par nelāgu sakritību avāriju sauc arī Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze: «Man pat brīžiem liekas, ka tie drošības pasākumi ir pārāk nopietni, bet nu acīmredzot vakardienas [trešdienas] gadījums pierāda to, ka nekad nevaram arī to pārvērtēt jeb, pareizāk sakot, to nenovērtēt. Katrā ziņā es par Saeimas un Valsts prezidenta dienesta puišiem varu teikt tikai to labāko.» Tāpat notikušais parādot, cik ievainojamas būtībā ir Latvijas augstākās amatpersonas. «Te mēs redzam, ka nav nepieciešami teroristi vai bandīti, bet pietiek tikai ar mazu kļūdu vai neuzmanību, lai valsts pirmās personas tiktu pakļautas nevajadzīgām briesmām. Šāda veida transporta vadītājam ir ļoti būtiski psiholoģiskie treniņi, lai šādas situācijas neatkārtotos,» iespējamos risinājumus min U. Kaņeps-Kalniņš.
Avāriju analizēs arī NBS, Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests. «Tomēr šis gadījums neliek veikt kādas izmaiņas Drošības dienesta konvojēšanas sistēmā. Mūsu dienesta speciālās automašīnas brauc gan konvoja priekšgalā, gan aizmugurē atšķirībā no premjera konvoja. Tā ka citiem šoferiem mūsu konvoju teorētiski būtu vieglāk pamanīt,» skaidroja NBS preses virsnieks Uldis Davidovs.