Dārga dāvana Vīķei-Freibergai — uz valsts rēķina?

Vaira Vīķe-Freiberga

FOTO: AFI

Atklātībā nonākuši dokumenti un fotoattēli liecina, ka, atvadoties no Valsts prezidentes posteņa, Vaira Vīķe-Freiberga, iespējams, nepamatoti un nelikumīgi tikusi pie gandrīz tūkstoš latu vērtas dāvanas uz valsts rēķina.

Šādu summu vērts V. Vīķei-Freibergai savulaik uzdāvināts un viņas lietots ekskluzīvs rokaspulkstenis ar ekspertu un Valsts prezidenta kancelejas (VPK) bijušās vadības gādību pagājušā gada 5. jūlijā, divas dienas pirms V. Vīķes-Freibergas pilnvaru beigām, oficiāli izslēgts no pamatlīdzekļiem un, pēc visa spriežot, palicis līdz tam bieži lietojušās eksprezidentes rīcībā.

Neraugoties uz oficiālo atzinumu, saskaņā ar kuru rokaspulkstenis pēkšņi bija kļuvis sabojāts un tālākai ekspluatācijai nederīgs, uz V. Vīķes-Freibergas rokas asimetriskā dizaina dēļ viegli pazīstamais dārgais pulkstenis pat svinīgos pasākumos redzams arī šogad — un nav šķitis ne sabojāts, ne defektīvs, ne galēji nolietots.

Iemīļotais laikrādis

Gandrīz tūkstoš latu vērtais pulkstenis V. Vīķei-Freibergai tika uzdāvināts 2000. gadā kā laikraksta «Čas» velte lasītāju aptaujas «Gada cilvēks» uzvarētājai.

Nezināmu iemeslu dēļ pulkstenis VPK netika oficiāli reģistrēts kā saņemta dāvana, un tikai pēc prokuratūras pārbaudes tika atklāts, ka dārgā dāvana esot tikusi oficiāli reģistrēta atsevišķā — prezidentes Jūrmalas rezidences dāvanu sarakstā.

VPK vadītāja vietnieks Juris Ruško tobrīd izteica gandarījumu par šo prokuratūras atzinumu, savukārt toreizējā Valsts prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga apgalvoja, ka «šāda dāvana ir, un tā ir mūsu uzskaitē, bet nav novērtēta kā ļoti vērtīga dāvana — tāda kā valstu vadītāju un starptautisko organizāciju vadītāju sniegtās dāvanas».

Dāvana tomēr bija diezgan dārga un apdāvinātās valsts galvas iemīļota: kā rāda VPK uzskaites dokumenti, «Rado» rokaspulkstenis, kura vērtība šajos dokumentos tika norādīta no 600 līdz 2000 latiem, kopš 2000. gada «tika izmantots». Tolaik spēkā esošie valdības noteikumi gan nepieļāva iespēju, ka dāvana varētu tikt privāti izmantota, taču arī tagadējā eksprezidentes sekretāre Karīna Rāviņa-Vimba rakstiski apliecina: «Vaira Vīķe-Freiberga prezidentūras laikā šo pulksteni lietoja.»

Ministru kabineta noteikumi paredz iespēju amatpersonām, pametot posteni, iepatikušās dāvanas par saviem līdzekļiem izpirkt — to ir izmantojuši gan valdību vadītāji, gan arī prezidenti. Taču attiecībā uz pietiekami dārgo pulksteni V. Vīķe-Freiberga (kuras 2006. gada ienākumi bija vairāk nekā 170 tūkstoši latu un kurai, amatu atstājot, dažādos kontos bija aptuveni 35 tūkstoši latu) šo iespēju neizmantoja.

Īpatnā shēma

Tā vietā tika īstenota cita, privātus naudas līdzekļus neprasoša shēma. Īsi pirms prezidentes pilnvaru termiņa beigām VPK, kuru tolaik vadīja Andrejs Pildegovičs un J. Ruško, ar speciālu iesniegumu lūdza ekspertus novērtēt V. Vīķes-Freibergas iemīļotā rokaspulksteņa stāvokli.

2007. gada jūnija beigās — nedēļu pirms V. Vīķes-Freibergas pilnvaru termiņa beigām — speciāla ekspertu komisija, kuras sastāvā ietilpa VPK fondu glabātāja Sarmīte Fogele, kā arī SIA «Mākslas un antikvāro priekšmetu» eksperti pārstāves Inese Sakne un Liāna Liepa, šādu vērtējumu arī veica.

Vērtējuma rezultāts bija — prezidentes izmantotais pulkstenis pēkšņi izrādījās baisi nolietots: «Komisija konstatēja, ka pulkstenis tiek aktīvi izmantots kopš saņemšanas brīža 2000. gada 22. martā. Pārbaude apliecināja, ka objekts ir nolietots, iegūstot sekojošus neatgriezeniskus defektus: keramikas korpusa bojājums, stikla virsmas plīsums, sprādzes aizdares darbības traucējums.»

Balstoties uz šo vērtējumu (kurā gan nebija teikts, ka valsts īpašumā esošais pulkstenis būtu kļuvis pilnīgi nevērtīgs), VPK vadība operatīvi — divas dienas pirms V. Vīķes-Freibergas pilnvaru termiņa beigām — nonāca pie secinājuma, ka «objekts ir tālākai ekspluatācijai nederīgs».

Nekādi apsvērumi, kuru dēļ līdz šim brīdim prezidentes aktīvi lietotais pulkstenis pēkšņi būtu kļuvis nederīgs, netika pieminēti, taču lēmums vienalga bija — pulksteni izslēgt no pamatlīdzekļiem.

Šo lēmumu valstij atteikties no savas mantas gandrīz tūkstoš latu vērtībā parakstīja komisija, kuru vadīja tas pats J. Ruško un kurā bija arī kancelejas saimniecības daļas vadītājs, viņa vietniece un finanšu uzskaites daļas vadītāja vietniece. Savukārt šo aktu apstiprināja kancelejas vadītājs A. Pildegovičs.

J. Ruško savulaik bija tā amatpersona, kas presei paziņoja, ka VPK izdevumi neesot publiskojami, jo saskaņā ar likumdošanu esot uzskatāmi par komercnoslēpumu. Turklāt tieši A. Pildegovičs un J. Ruško pēc V. Vīķes-Freibergas pilnvaru beigām un savu posteņu atstāšanas saņēma vismilzīgākās kompensācijas: J. Ruško — vairāk nekā 56 tūkstošus latu, A. Pildegovičs — vairāk nekā 50 tūkstošus latu.

Nederīgā pulksteņa izgaišana

Interesanti, ka pēkšņi nederīgs un nolietojies izrādījās no īpaši izturīgiem un augstu tehnoloģiju materiāliem izgatavots pulkstenis: kā rāda «Rado» oficiālā informācija un aptaujāto izplatītāju — veikalu «Ženēva» tīkla — ziņas, pulkstenis aprīkots ar skrāpējumdrošu safīra stiklu un skrāpējumu noturīgu augsto tehnoloģiju keramikas korpusu, kam bojājumi varot rasties tikai ekstremālos apstākļos, savukārt tā it kā salūzusī sprādze bija izgatavota no īpaši izturīga titāna.

Pērn vērtēšanā piedalījusies eksperte I. Sakne tagad savos spriedumos vairs nav tik kategoriska: «Mēs vērtējam visas prezidentes dāvanas, un to ir ļoti daudz, tādēļ mūsu uzdevums ir novērtēt to nolietojumu. Nodiluma pakāpe bija pietiekami liela, lai varētu redzēt, ka pulkstenis ir krietni nēsāts, nolietojies. Turklāt vēl ieplīsis stikls. Sprādze bija salūzusi...»

Taču vēl interesantāks ir pēkšņi par nederīgu atzītā, bet līdz tam 950 latu vērtā rokaspulksteņa tālākais liktenis. Jaunajai VPK vadībai par to nekas nav zināms — kancelejas pārziņā pulksteņa neesot, to norakstījusi iepriekšējā vadība, tā ka par dārgā laikrāža likteni tai arī būtu jājautā. VPK teic: loģiski būtu, ja no pamatlīdzekļiem izslēgti priekšmeti tiktu iznīcināti vai arī nodoti realizācijai, taču, vai tas tā noticis ar dārgo V. Vīķes-Freibergas pulksteni, ziņu neesot — arī tas esot jāprasa iepriekšējai kancelejas vadībai. Katrā ziņā kancelejā neesot datu, ka pulkstenis būtu iznīcināts vai nodots realizācijai.

Stomīšanās, klusēšana un atmiņas zudums

Bijušās Valsts prezidentes privātsekretāres K. Rāviņas-Vimbas sākotnējais skaidrojums bija: rokaspulkstenis esot ticis norakstīts, un neesot ziņu, kur tas palicis: «Varu vienīgi jums teikt to, par ko esmu droša — šim «Čas» dāvinātajam pulkstenim bija neatgriezeniski defekti, un tādēļ tas tika norakstīts.»

Tikmēr fotogrāfijas rāda, ka vismaz divos pasākumos šogad — tātad vairāk nekā pusgadu pēc tam, kad dārgais pulkstenis oficiāli tika atzīts par sabojātu, defektīvu un ekspluatācijai nederīgu — V. Vīķe-Freiberga piedalījusies, valkājot tieši šādu rokaspulksteni, kas, pēc visa spriežot, ir tas pats «ekspluatācijai nederīgais» (eksprezidentes amatpersonas deklarācijās šādi pirkumi vismaz pagaidām nav minēti).

Kad K. Rāviņa-Vimba tika lūgta precizēt, vai viņas skaidrojums nozīmē, ka «Vīķes-Freibergas kundze šo pulksteni ir lietojusi laikā, kad bija amatpersona, taču šo pulksteni kā amatpersonas dāvanu nav izpirkusi, tas oficiāli ticis norakstīts, Vīķes-Freibergas kundzes rīcībā neatrodas, un viņai nav ziņu, kur tas atrodas», bijušās Valsts prezidentes privātsekretāre uz šo jautājumu atbildēja: «Cik man zināms, tas tā ir.»

K. Rāviņa-Vimba apņēmās šo jautājumu precizēt pie pašas eksprezidentes, un pa elektronisko pastu viņai tika nosūtīta arī viena no fotogrāfijām, uz kurām kādā pasākumā jau šogad redzama V. Vīķe-Freiberga ar tieši šādu, pēc īpatnā dizaina viegli pazīstamu pulksteni uz rokas.

Taču vienīgā precizētā eksprezidentes sekretāres atbilde bija: «Vaira Vīķe-Freiberga prezidentūras laikā šo pulksteni lietoja. Pēc prezidentūras to nav izpirkusi, jo tas neatgriezenisku bojājumu dēļ tika norakstīts, ko apliecina 2007. gada 4. jūlija rīkojums.» Uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka eksprezidente nesniegs atbildi uz jautājumu, vai šis pulkstenis neatrodas viņas rīcībā un vai viņai nav ziņu, kur tas atrodas, K. Rāviņa-Vimba atbildēja: «Tas ir viss, ko varu sacīt.»

Savukārt J. Ruško apgalvo, ka VPK visas norakstītās dāvanas tikušas iznīcinātas, taču «kancelejā nebūs dokuments par šo lietu nodošanu iznīcināšanai. Tās vienkārši tika iznīcinātas kā atkritumi, ne gluži tā kā piena paka. Kādā veidā notiek iznīcināšana, es nedrīkstu teikt, šādu informāciju mēs neizpaužam». Savukārt par V. Vīķes-Freibergas pulksteņa norakstīšanu un tālāko likteni viņš neko neatceroties — «tas bija tik sen, un šis gads bija ļoti saspringts».

Pašlaik visa informācija par pulksteņa shēmu ir iesniegta LR Ģenerālprokuratūrai. Tā iesniegumu saņēmusi, un tas nodots prokuroram, lai lemtu par tālāko rīcību, informēja Ģenerālprokuratūras preses pārstāvis Andrejs Vasks.

***

Ekspertu atzinums

«Komisija konstatēja, ka pulkstenis tiek aktīvi izmantots kopš saņemšanas brīža 2000. gada 22. martā. Pārbaude apliecināja, ka objekts ir nolietots, iegūstot sekojošus neatgriezeniskus defektus: keramikas korpusa bojājums, stikla virsmas plīsums, sprādzes aizdares darbības traucējums.» Tāpēc «objekts ir tālākai ekspluatācijai nederīgs».

Oficiālais ekspertu un Valsts prezidenta kancelejas atzinums

***

Jautājumi un atbildes

No RADO interneta mājas lapas

— Vai «Rado» ir skrāpējumu noturīgs stikliņš?

— Jā, mūsu stikli ir izgatavoti no safīra, kas padara tos skrāpējumdrošus. Vienīgais veids, kā tie var tikt ieskrāpēti, ir — ja cietāka viela, tāda kā dimants, tos ieskrāpē, vai arī tie var saplīst, ja nokrīt uz cietas virsmas — tādas kā betons vai marmors. Ikdienas valkāšana stiklu neietekmēs.

– Vai augsto tehnoloģiju keramikas materiāls ir skrāpējumu noturīgs?

— Jā, mūsu augsto tehnoloģiju keramika ir skrāpējumu noturīga. Vienīgais veids, kā tā var tikt ieskrāpēta, ir, ja to ieskrāpē cietāka viela, tāda kā dimants, vai arī tā nokrīt uz cietas virsmas — tādas kā betons vai marmors.

***

Viedoklis

Pulksteņu «Rado» izplatītāja — veikala «Ženēva» servisa pieņēmēja Sandra Velhovika:

«Titāna sprādze ir regulāri jātīra. Ja tur sakrājas sāļi un netīrumi, tā neturas ciet. Jāatnes uz servisu, un 2–3 stundu laikā to iztīrīs...»

***

Par augstu ētiku

«Valstī vēl ir daudz cilvēku, kuru ētikas standarti neatbilst tam, ko mēs vēlētos redzēt, un mums ir jāturpina ar to cīnīties. Tas nav vienas dienas darbs, mēs nevarēsim vienu dienu kalendārā atķeksēt, redz, korupcija ir izskausta. Nebūs tā.»

Vaira Vīķe-Freiberga — nākamajā dienā pēc rokaspulksteņa norakstīšanas intervijā «Neatkarīgajai»

Uz augšu