Kāpēc Vīķe-Freiberga klusē par «pazudušo» dārgo pulksteni?

Lato Lapsa 26 June 2008 19:25
To: Karina Ravina
Sveiki,
mana kolēģe Kristīne Jančevska, ar kuru kopā gatavojam publikāciju par amatpersonu saņemtām dāvanām, Jums jau apjautājās par «Rado» markas pulksteni «Cerix», ko Valsts prezidente bija saņēmusi no laikraksta «Čas» lasītājiem ap 2000. gadu. Lai izvairītos no pārpratumiem, pārjautāšu vēlreiz — vai Kristīne ir sapratusi Jūs pareizi: Vīķes-Freibergas kundze šo pulksteni ir lietojusi laikā, kad bija amatpersona, taču šo pulksteni kā amatpersonas dāvanu nav izpirkusi, tas oficiāli ticis norakstīts, Vīķes-Freibergas kundzes rīcībā neatrodas, un viņai nav ziņu, kur tas atrodas?
Ar cieņu,
Lato Lapsa

Karina Ravina 27 June 2008 10:12
To: Lato Lapsa
Cik man zināms, tas tā ir.
Cieņā,
Karīna

Lato Lapsa 27 June 2008 10:16  
To: Karina Ravina
Ļoti atvainojos par uzstājību, bet — vai tomēr būtu iespējams to precīzi noprasīt Vīķes-Freibergas kundzei?
Cieņā,
Lato

Karina Ravina  27 June 2008 10:18
To: Lato Lapsa
Precizēšu.
Cieņā,
Karīna

Lato Lapsa 27 June 2008 10:20  
To: Karina Ravina
Paldies!
Ar cieņu,
Lato
 
Karina Ravina 27 June 2008 15:12
To: Lato Lapsa
Labdien,
Vaira Vīķe-Freiberga prezidentūras laikā šo pulksteni lietoja. Pēc prezidentūras to nav izpirkusi, jo tas neatgriezenisku bojājumu dēļ tika norakstīts, ko apliecina 2007. gada 4. jūlija rīkojums.
Cieņā,
Karīna Rāviņa- Vimba
Bijušās Valsts prezidentes
Vairas Vīķes-Freibergas sekretāre

Lato Lapsa 27 June 2008 15:47  
To: Karina Ravina
Labdien,
diemžēl Jūsu epastā nav atbildēts uz mana jautājuma beigu daļu, proti, vai šis pulkstenis Vīķes-Freibergas kundzes rīcībā neatrodas un vai viņai nav ziņu, kur tas atrodas. Vai tas nozīmētu, ka uz šo jautājuma daļu atbilde netiks sniegta?
 
Karina Ravina 27 June 2008 15:51
To: Lato Lapsa
Tas ir viss, ko varu sacīt.
Cieņā,
Karīna

Manā rīcībā nonākuši dokumenti un ziņas no Valsts prezidenta kancelejas, kā arī fotoattēli liek domāt, ka Vaira Vīķe-Freiberga 2007. gada vasarā savā īpašumā bez maksas varētu būt saņēmusi viņai kā valsts amatpersonai 2000. gadā uzdāvinātu «Rado» markas rokaspulksteni, ko viņa lietojusi laikā, kad ieņēma Valsts prezidenta posteni, un kuru pēdējās dienās pirms viņas pilnvaru beigām viņai tieši vai netieši pakļauti Valsts prezidenta kancelejas darbinieki ar oficiālu aktu atzina par tālākai ekspluatācijai nederīgu un izslēdzamu no pamatfondiem («norakstāmu»).

Līdz ar to gaidu no bijušās Valsts prezidentes V. Vīķes-Freibergas atbildes uz šādiem jautājumiem:

1) vai taisnība, ka V. Vīķe-Freiberga laikā, kad bija Valsts prezidente, šo pulksteni izmantoja personiskām vajadzībām, kaut arī Ministru kabineta noteikumi «Kārtība, kādā izmantojamas un izpērkamas dāvanas, kuras valsts amatpersonai ir atļauts pieņemt amata pienākumu pildīšanas laikā» noteica, ka šādu dāvanu var izmantot tikai «apdāvinātās valsts amatpersonas pārstāvētās valsts vai pašvaldību institūcijas vai valsts vai pašvaldību uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vajadzībām»?

Ja jā, tad — kā V. Vīķe-Freiberga var izskaidrot šo savu rīcību? Ja nē, tad — kā V. Vīķe-Freiberga var izskaidrot to, ka Valsts prezidenta kancelejas dokumentos viņas prezidentūras laikā norādīts, ka «pulkstenis tiek izmantots» un ka faktu, ka pulksteni izmantojusi V. Vīķe-Freiberga, apliecina arī viņas pašreizējā sekretāre K. Rāviņa-Vimba?

2) vai V. Vīķe-Freiberga pirms savu pilnvaru beigām kādā veidā lika manīt Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem Jurim Ruško un Andrejam Pildegovičam, ka viņa šo pulksteni vēlētos paturēt savā īpašumā arī pēc savu pilnvaru beigām Valsts prezidenta amatā?

Ja jā, tad — kāpēc? Ja nē — kā viņa varētu skaidrot, ka minētie Valsts prezidenta kancelejas darbinieki pieņēma lēmumu viņas joprojām lietotu pulksteni pēkšņi atzīt par nolietotu, defektīvu un tālākai ekspluatācijai nederīgu, kaut arī ekspertu slēdzienā nebija minēts, ka pulkstenis ir ekspluatācijai nederīgs?

3) kā izriet no K. Rāviņas-Vimbas rakstiski sniegtām atbildēm, V. Vīķe-Freiberga bijusi lietas kursā, ka minētais viņas nēsātais ekskluzīvais, ar 950 latiem novērtētais rokaspulkstenis īsi pirms viņas pilnvaru beigām ar Valsts prezidenta kancelejas komisijas rīkojumu (aktu) atzīts par neatgriezeniski bojātu un norakstīts. Kāpēc V. Vīķe-Freiberga ētisku vai kādu citu iemeslu dēļ neprotestēja pret šādu lēmumu, kaut arī bija par to lietas kursā?

Vai V. Vīķe-Freiberga neuzskata, ka, neiebilstot pret šādu lēmumu, viņa faktiski ir bijusi līdzdalīga vērtīga valstij piederoša īpašuma faktiskā nozagšanā un piesavināšanā?

4) kaut arī piektdien, 27. jūnijā, no K. Rāviņas-Vimbas saņēmu skaidrojumu, ka bijusī prezidente nesniegšot atbildi uz manu jautājumu, vai šis pulkstenis neatrodas viņas rīcībā un vai viņai nav ziņu, kur tas atrodas, vēlreiz jautāšu: vai V. Vīķei-Freibergai ir ziņas, kur atrodas šis pulkstenis? Vai tas joprojām neatrodas V. Vīķes-Freibergas rīcībā?

Ja atrodas — tad kādā veidā tas nonācis viņas rīcībā un vai viņa šo veidu uzskata par ētisku un likumīgu? Ja neatrodas — tad ar ko skaidrojama tieši šāda pulksteņa atrašanās uz viņas rokas vairākos šogad un pagājušā gada beigās notikušos pasākumos? Ja tas ir tas pats pulkstenis, tad kā V. Vīķe-Freiberga skaidro tā nēsāšanu, ja reiz šis pulkstenis tika norakstīts kā defektīvs, neatgriezenisko bojāts un ekspluatācijai nederīgs?

5) Kā V. Vīķe-Freiberga var komentēt šādu ar minēto pulksteni notikušā traktējumu: «Atklātībā nonākuši dokumenti rāda, ka, atvadoties no Valsts prezidentes posteņa, Vaira Vīķe-Freiberga, iespējams, nepamatoti un nelikumīgi tikusi pie gandrīz tūkstoš latu vērtas «dāvanas» uz valsts rēķina. Šādu summu vērts V. Vīķei-Freibergai savulaik uzdāvināts un viņas lietots ekskluzīvs rokaspulkstenis ar ekspertu un Valsts prezidenta kancelejas bijušās vadības gādību pagājušā gada 5. jūlijā, divas dienas pirms V. Vīķes-Freibergas pilnvaru beigām, oficiāli izslēgts no pamatlīdzekļiem un, pēc visa spriežot, palicis pulksteni līdz tam bieži lietojušās eksprezidentes rīcībā. Taču, neraugoties uz oficiālo atzinumu, saskaņā ar kuru pulkstenis pēkšņi bija kļuvis sabojāts un tālākai ekspluatācijai nederīgs, uz V. Vīķes-Freibergas rokas asimetriskā dizaina dēļ viegli atpazīstamais pulkstenis pat svinīgos pasākumos redzams arī šogad — un nav šķitis ne sabojāts, ne defektīvs, ne galēji nolietots.»?

Kas no šī traktējuma, pēc V. Vīķes-Freibergas domām, neatbilst patiesībai? Kā V. Vīķe-Freiberga to varētu pamatot?

6) Nākamajā dienā pēc minētā pulksteņa norakstīšanas V. Vīķe-Freiberga intervijā «Neatkarīgajai Rīta Avīzei» paziņoja: «Valstī vēl ir daudz cilvēku, kuru ētikas standarti neatbilst tam, ko mēs vēlētos redzēt, un mums ir jāturpina ar to cīnīties. Tas nav vienas dienas darbs, mēs nevarēsim vienu dienu kalendārā atķeksēt, redz, korupcija ir izskausta. Nebūs tā.» Kā viņa šī izteikuma kontekstā varētu raksturot viņas demonstrētos ētikas standartus saistībā ar augstāk minētā pulksteņa norakstīšanu?

7) Vai V. Vīķe-Freiberga atbalsta kriminālprocesa sākšanu, lai noskaidrotu, vai minētais valsts īpašums — 950 latus vērtais pulkstenis ir norakstīts likumīgi un pamatoti?

Ceru, ka V. Vīķe-Freiberga, sniedzot precīzas atbildes uz visiem šiem jautājumiem, demonstrēs tikpat augstus ētikas un godprātības standartus kā citkārt.