Ģenerālprokuratūras Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas prokurors pēc piekritības Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam nodevis materiālus par bijušās Valsts prezidentes[s:19342].
Par Vīķes-Freibergas pulksteni būs jālemj KNAB
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā aģentūrai LETA sacīja Ģenerālprokuratūras preses pārstāvis Andrejs Vasks, šie materiāli nodoti birojam jautājuma izlemšanai, vai ir pamats sākt kriminālprocesu.
Kā šodien raksta «Neatkarīgā», atklātībā nonākuši dokumenti un fotoattēli rāda, ka, atvadoties no Valsts prezidentes posteņa, Vīķe-Freiberga, iespējams, nepamatoti un nelikumīgi tikusi pie gandrīz tūkstoš latu vērtas «dāvanas» uz valsts rēķina.
Šādu summu vērts Vīķei-Freibergai savulaik uzdāvināts un viņas lietots ekskluzīvs rokaspulkstenis ar ekspertu un Valsts prezidenta kancelejas bijušās vadības gādību pagājušā gada 5. jūlijā, divas dienas pirms Vīķes-Freibergas pilnvaru beigām, oficiāli izslēgts no pamatlīdzekļiem un, pēc visa spriežot, palicis pulksteni līdz tam bieži lietojušās eksprezidentes rīcībā.
Neraugoties uz oficiālo atzinumu, saskaņā ar kuru rokaspulkstenis pēkšņi bija kļuvis sabojāts un tālākai ekspluatācijai nederīgs, uz Vīķes-Freibergas rokas asimetriskā dizaina dēļ viegli atpazīstamais dārgais pulkstenis pat svinīgos pasākumos redzams arī šogad — un nav šķitis ne sabojāts, ne defektīvs, ne galēji nolietots.
Gandrīz tūkstoš latus vērtais pulkstenis Vīķei-Freibergai tika uzdāvināts 2000. gadā kā laikraksta «Čas» velte lasītāju aptaujas «Gada cilvēks» uzvarētājai.
Nezināmu iemeslu dēļ pulkstenis Valsts prezidenta kancelejā netika oficiāli iereģistrēts kā saņemta dāvana, un tikai pēc prokuratūras veiktas pārbaudes tika atklāts, ka dārgā dāvana esot tikusi oficiāli iereģistrēta atsevišķā — prezidentes Jūrmalas rezidences — dāvanu sarakstā.
Dāvana tomēr bija diezgan dārga un apdāvinātās valsts galvas iemīļota: kā rāda Valsts prezidenta kancelejas uzskaites dokumenti, «Rado» rokaspulkstenis, kura vērtība šajos dokumentos tika norādīta no 600 līdz 2000 latiem, kopš 2000. gada «tika izmantots». Tolaik spēkā esošie valdības noteikumi gan nepieļāva iespēju, ka saņemta dāvana varētu tikt privāti izmantota, taču arī tagadējā eksprezidentes sekretāre Karīna Rāviņa-Vimba rakstveidā apliecina: «Vaira Vīķe-Freiberga prezidentūras laikā šo pulksteni lietoja.»
Ministru kabineta noteikumi paredz iespēju amatpersonām, pametot posteni, iepatikušās dāvanas par saviem līdzekļiem izpirkt — to ir izmantojuši gan valdību vadītāji, gan arī prezidenti. Taču attiecībā uz pietiekami dārgo pulksteni Vīķe-Freiberga, kuras 2006. gada ienākumi bija vairāk nekā 170 000 latu un kurai, amatu atstājot, dažādos kontos bija aptuveni 35 000 latu, šo iespēju neizmantoja.
Tā vietā tika īstenota cita privātus naudas līdzekļus neprasoša shēma. Īsi pirms prezidentes pilnvaru termiņa beigām Valsts prezidenta kanceleja, ko tolaik vadīja Andrejs Pildegovičs un Ruško, ar speciālu iesniegumu lūdza ekspertus novērtēt rokaspulksteņa stāvokli.
2007. gada jūnija beigās — nedēļu pirms Vīķes-Freibergas pilnvaru termiņa beigām — speciāla ekspertu komisija, kuras sastāvā ietilpa Valsts prezidenta kancelejas fondu glabātāja Sarmīte Fogele, kā arī SIA «Mākslas un antikvāro priekšmetu eksperti» pārstāves Inese Sakne un Liāna Liepa, šādu vērtējumu arī veica.
Vērtējuma rezultāts bija: «Komisija konstatēja, ka pulkstenis tiek aktīvi izmantots kopš saņemšanas brīža 2000. gada 22. martā. Pārbaude apliecināja, ka objekts ir nolietots, iegūstot sekojošus neatgriezeniskus defektus: keramikas korpusa bojājums, stikla virsmas plīsums, sprādzes aizdares darbības traucējums.» Balstoties uz šo vērtējumu, Valsts prezidenta kancelejas vadība nonāca pie secinājuma, ka «objekts ir tālākai ekspluatācijai nederīgs». Nekādi apsvērumi, kuru dēļ līdz šim brīdim prezidentes aktīvi lietotais pulkstenis pēkšņi būtu kļuvis nederīgs, netika pieminēti, taču lēmums vienalga bija — pulksteni izslēgt no pamatlīdzekļiem.
Šo lēmumu valstij atteikties no savas mantas gandrīz tūkstoš latu vērtībā parakstīja komisija, kuru vadīja Ruško un kurā bija arī kancelejas saimniecības daļas vadītājs, viņa vietniece un finanšu uzskaites daļas vadītāja vietniece. Savukārt šo aktu apstiprināja kancelejas vadītājs Pildegovičs.
Laikraksts atzīmē: kā rāda «Rado» oficiālā informācija un aptaujāto izplatītāju — veikalu «Ženēva» tīkla — ziņas, pulkstenis aprīkots ar skrāpējumdrošu safīra stiklu un skrāpējumu noturīgu augsto tehnoloģiju keramikas korpusu, kam bojājumi varot rasties tikai ekstremālos apstākļos, savukārt tā it kā salūzusī sprādze bija izgatavota no īpaši izturīgā titāna.
Pērn vērtēšanā piedalījusies eksperte Sakne tagad savos spriedumos vairs nav tik kategoriska: «Mēs vērtējam visas prezidentes dāvanas, un to ir ļoti daudz, tādēļ mūsu uzdevums ir novērtēt to nolietojumu. Nodiluma pakāpe bija pietiekami liela, lai varētu redzēt, ka pulkstenis ir krietni nēsāts, nolietojies. Turklāt vēl ieplīsis stikls. Sprādze bija salūzusi...»
Jaunajai Valsts prezidenta kancelejas vadībai par šo pulksteni nekas nav zināms — kancelejas pārziņā pulksteņa neesot, to norakstījusi iepriekšējā vadība. Valsts prezidenta kancelejā teic: loģiski būtu, ja no pamatlīdzekļiem izslēgti priekšmeti tiktu iznīcināti vai arī nodoti realizācijai, taču, vai tas tā noticis ar dārgo Vīķes-Freibergas pulksteni, ziņu neesot — arī tas esot jāprasa iepriekšējai kancelejas vadībai. Katrā ziņā kancelejā neesot datu, ka pulkstenis būtu iznīcināts vai nodots realizācijai.
Bijušās Valsts prezidentes privātsekretāres Rāviņas-Vimbas sākotnējais skaidrojums bija: rokaspulkstenis esot ticis norakstīts, un neesot ziņu, kur tas palicis: «Varu vienīgi jums teikt to, par ko esmu droša, — šim «Čas» dāvinātajam pulkstenim bija neatgriezeniski defekti, un tādēļ tas tika norakstīts.»
Tikmēr fotogrāfijas rāda, ka vismaz divos pasākumos šogad — tātad vairāk nekā pusgadu pēc tam, kad dārgais pulkstenis oficiāli tika atzīts par sabojātu, defektīvu un ekspluatācijai nederīgu, — Vīķe-Freiberga piedalījusies, valkājot tieši šādu rokaspulksteni, kas, pēc visa spriežot, ir tas pats «ekspluatācijai nederīgais».
Kad Rāviņa-Vimba tika lūgta precizēt, vai viņas skaidrojums nozīmē, ka «Vīķes-Freibergas kundze šo pulksteni ir lietojusi laikā, kad bija amatpersona, taču šo pulksteni kā amatpersonas dāvanu nav izpirkusi, tas oficiāli ticis norakstīts, Vīķes-Freibergas kundzes rīcībā neatrodas, un viņai nav ziņu, kur tas atrodas», bijušās Valsts prezidentes privātsekretāre uz šo jautājumu atbildēja: «Cik man zināms, tas tā ir.»
Taču vienīgā precizētā eksprezidentes sekretāres atbilde bija: «Vaira Vīķe-Freiberga prezidentūras laikā šo pulksteni lietoja. Pēc prezidentūras to nav izpirkusi, jo tas neatgriezenisku bojājumu dēļ tika norakstīts, ko apliecina 2007. gada 4.jūlija rīkojums.»
Savukārt Ruško apgalvo, ka Valsts prezidentes kancelejā visas norakstītās dāvanas tikušas iznīcinātas, taču «kancelejā nebūs dokuments par šo lietu nodošanu iznīcināšanai. Tās vienkārši tika iznīcinātas kā atkritumi, ne gluži tā, kā piena paka. Kādā veidā notiek iznīcināšana, es nedrīkstu teikt, šādu informāciju mēs neizpaužam». Savukārt par Vīķes-Freibergas pulksteņa norakstīšanu un tālāko likteni viņš neko neatceroties — «tas bija tik sen, un šis gads bija ļoti saspringts».