Bungu solo (Viegli erotisks stāsts)

«Tikai klusiņām!»

FOTO: EPA - AFI

Koncerts notika Dzintaru brīvdabas koncertzālē. Romantiskas melodijas, pēc tam neliela pastaiga pustumsā gar jūru, viļņu čalas fonā, vasaras vējš matos... Nu, viss gandrīz kā vācu mīlas filmās...

Viņi gan jau pāris gadus bija precējušies, bet vai tad precēts cilvēks vairs nejūt vasaras nakts vilinājumus! Vienīgi precētie vairs nav ar mieru burzīties pa smiltīm vai spārdīt stiklus savā automobilītī, precētie vairāk ciena komfortablu seksu.

Bet arī par to bija gādāts – vīrs jau iepriekš bija paņēmis dzīvokļa atslēgas no kāda sava Jūrmalas drauga, kurš tonakt nebija mājās. Nav ko dzīties naktī pāri pus Latvijai, pārnakšņos pie drauga un mājās brauks rīt.

Kā jau svešā mājā un neierastā vietā, abi mūzikas mīļotāji uzvedās klusi, pat sarunājās pusčukstus. Ledusskapja saturs viņus tobrīd neinteresēja. Gulta gan. Draugam bija nevis gulta, bet atvāžamais vai izvelkamais dīvāns – sauc kā gribi, taču mēbele visai neērta.

Taču šoreiz arī tas viņus nemulsināja: vīrs ātri pārlocīja dīvānu guļamā stāvoklī, sieva uzklāja līdzpaņemtos paladziņus, un viņi abi jau atradās horizontāli. «Tikai klusi, klusītiņām,» vīrs vēl paguva iečukstēt sievai ausī, jo viņa reizēm savu labsajūtu mēdza paust visai skaļi.

Tajā mirklī klusajā dzīvoklītī atskanēja pērkondimdošs troksnis: dīvāns zem viņiem bija pārdalījies uz pusēm, katra puse uz ritenīšiem aizbraukusi savā virzienā, aizraujot sev līdzi vīru, bet sieva visā augumā ar troksni triecās pret grīdu...

Kad pārsteiguma šoks bija pāri, aizsāktās patīkamās nodarbības varēja turpināties. Mugura sievai gan mazliet sāpēja pēc trieciena, bet vai tad tāpēc atteikties no kārotā! Viņai tomēr bija viens lūgums: «Mīļais, es tagad labprātāk būtu augšā. Tev taču nebūs iebildumu, vai ne?»