Četri pārvietojamie fotoradari, kas no trešdienas Rīgas apkaimē ķer pārāk ātri braucošos šoferus, ir tikai sākums – ja birokrātiskās procedūras pārāk neaizkavēs iepirkumus, jau nākamgad visā Latvijā izvietos vēl vismaz 100 fotoradarus.
Šodien četri fotoradari, rīt 100
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Mēs gribam atbrīvot policistu darbarokas – lai ceļu policisti varētu regulēt satiksmi, laikus izbraukt uz avārijām, nevis dežurēt krūmos,» fotoradaru nepieciešamību pamato Ceļu policijas priekšnieks Edmunds Zivtiņš. Pirmais fotoradars trešdien uz brīdi tika uzstādīts uz Bauskas šosejas pie Baložiem, bet vakar fotoradars darbojās uz Ventspils šosejas kādā apdzīvotā vietā, kur atļautais ātrums ir 50 kilometru stundā. Radars fiksēja tos autovadītājus, kas atļauto ātrumu pārsniedza par vairāk nekā 20 kilometriem stundā, un astoņu stundu laikā tika noķerti 70 pārkāpēji, Neatkarīgo informēja Valsts policijas Preses nodaļas priekšniece Linda Neimane-Zobena.
Moci nenoķer
Savukārt ceturtdien fotoradariem gadījusies pirmā kļūme – uz Bauskas šosejas izvietotajam fotoradaram nav izdevies fiksēt lielā ātrumā braucošu motociklistu, ziņo laikraksts Biznes&Baltija. Laikraksts norāda, ka fotoradars fiksējis pārkāpēju – ar ātrumu 163 kilometri stundā braucošu motociklistu. Tas noticis vietā, kur atļautais braukšanas ātrums ir 90 kilometru stundā.
Tomēr motocikla numurs atrodas transportlīdzekļa aizmugurē, un fotoradars to nav fiksējis. Pretēji iepriekš teiktajam, Ceļu policija nebija izvietojusi otru fotoradaru, kas būtu vērsts pretējā virzienā, līdz ar to ātruma pārkāpējs, kuram draudēja naudas sods no 150 līdz 300 latiem, izsprucis sveikā.
Vadās apkārt pa Latviju
Ceļu policijas iepirktie radari nav stacionārie – tos var pārvietot uz jebkuru autoceļu Latvijā. Lai dārgās ierīces sargātu no vandaļiem, tās pastāvīgi apsargā Ceļu policijas nolīgti darbinieki. Pagaidām gan nav bijuši mēģinājumi fotoradarus demolēt.
Šobrīd nav precīzi zināms, kurš ir pats pirmais fotoradaru upuris Latvijā – E. Zivtiņš vien atklāj, ka pirmais protokols par sodu sastādīts kādai automašīnai, kas pieder vienai no lielākajām lielveikalu ķēdēm Latvijā.
Ātrumu pārsniegušo automašīnu īpašniekiem tiek nosūtīta vēstule ar protokolu un sodu, kas jāmaksā par pārkāpumu. Fotoradars nefiksē autovadītāju un pasažieru sejas. Ceļazīmes par radaru klātbūtni uz ceļiem uzstādīs pie Latvijas un lielāko pilsētu robežas. Kad tiks uzstādīti pirmie stacionārie radari, arī pirms tiem uzstādīs īpašas ceļu zīmes.
Iespējams, var tiesāties
Par fotoradaru fiksētajiem pārkāpumiem netiek piešķirti soda punkti, jo nesoda vadītāju – atbildība guļas uz automašīnas, ar kuru izdarīts pārkāpums, īpašnieku, kuram arī jāapmaksā sods. Sašutumu par šādu kārtību Neatkarīgajai pauda vairāki lasītāji. «Man sieva vai dēls brauks par ātru, un es tik maksāšu? Kaut kā neloģiski sanāk. Sods ir jāmaksā tam, kurš pārkāpumu pastrādā, nevis labticīgajam auto īpašniekam,» uzskata šoferis Raitis.
«Jāatceras, ka mašīna tomēr ir paaugstinātas bīstamības objekts – tādēļ jums ir jāpadomā, vai varat uzticēt savu mašīnu kādam cilvēkam. Mednieks taču savu bisi arī nedod nevienam,» skaidro Ceļu policijas priekšnieks.
Teorētiski tie auto īpašnieki, kurus sodīs par cita braucēja auto pārsniegšanu, varētu mēģināt tiesāties, uzskata Juridiskās palīdzības biroja Eiro Temīda vadītājs Valdis Krisbergs. «Mani nu nekādi nevar sodīt par to, ko būtu paveikusi, piemēram, mana meita. Tādēļ pastāv iespēja tiesāties. Tomēr es nekad neuzņemtos šādu cilvēku tiesā aizstāvēt – tomēr ātruma pārkāpšana ir smags pārkāpums, kuru es pilnībā nosodu. Policijas ideja izvietot fotoradarus ir ļoti apsveicama,» uzskata jurists.
Būs vēl
Iekšlietu ministrijā šobrīd strādā darba grupa, kuras uzdevums ir izvērtēt, cik fotoradarus vēl vajag, kāda veida iekārtas labāk iegādāties un kur tos pēcāk novietot. «Varētu teikt, ka pašlaik notiek eksperiments – mēs pārbaudām, kā strādā sistēma ar pirmajiem četriem fotoradariem, saņemam informāciju, apkopojam to. Turpmāk ir plānots iepirkt vēl vismaz 100 stacionāro fotoradaru, kuri darbosies visā Latvijā. Pieļauju, ka radarus mēs varētu iepirkt nākamgad,» informēja E. Zivtiņš. Pirmie četri fotoradari valstij izmaksāja 140 000 latu.
Pa to laiku nesnauž arī negodprātīgie šoferīši. Vairākos interneta forumos patlaban notiek diskusijas, kā apmānīt fotoradaru. Tiek izteikti dažādi priekšlikumi, piemēram, nosmērēt numuru ar dubļiem. Savukārt citi ironizē par šo ideju, iesakot arī pašam šoferim seju nosmērēt ar dubļiem, kas apgrūtinātu braucēja atpazīšanu.
Savukārt interneta forumā bmwpower.lv jau pieejama karte ar fotoradaru atrašanās vietām. Autobraucēji, izmantojot GPS sistēmas, nosūta novēroto fotoradaru koordinātas uz bmwpower.lv forumu, kur tās tūlīt parādās kartē.
***
VIEDOKLIS
Ceļu policijas biroja priekšnieks Edmunds Zivtiņš:
– Fotoradari jau noķēruši pirmos 200 pārkāpējus. Drīz viņi saņems soda kvītis. Lielākoties šoferi atļauto ātrumu pārsniedz nedaudz. Esam nolēmuši, ka turpmāk ārpus apdzīvotām vietām fotoradari fiksēs pārkāpēju, kad viņš atļauto ātrumu pārsniegs vairāk par 15 kilometriem stundā, bet apdzīvotās vietās par 10 kilometriem stundā.