Saņemot jautājumus par Vīķes-Freibergas pulksteņiem, to norakstītājs dodas ilgstošā atvaļinājumā

FOTO: AFI

Saņemot jautājumus par bijušajai Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai dāvinātajiem un īsi pirms viņas pilnvaru beigām kā «tālākai ekspluatācijai nederīgiem» norakstītajiem dārgajiem pulksteņiem un gleznu, viņas bijušais kancelejas vadītājs, tagadējais Latvijas vēstnieks ASV Andrejs Pildegovičs nekavējoties devies pusotra mēneša atvaļinājumā.

Tieši A. Pildegovičs bija tā amatpersona, kas pagājušā gada jūlija sākumā dažas dienas pirms V. Vīķes-Freibergas pilnvaru beigām ar savu parakstu apstiprināja aktus, ar kuriem divi prezidentei oficiāli dāvināti dārgi pulksteņi tika izslēgti no pamatlīdzekļiem un «norakstīti bez grāmatojumiem». Tāpat tika norakstīta V. Vīķes-Freibergas valsts vizītē saņemta glezna, kas neilgi pirms tam bija pārkvalificēta par «privātu dāvinājumu».

A. Pildegoviča parakstītie akti nebija pat formāli aizpildīti: piemēram, tukšas tajos bija atstātas pat ailes «Komisija konstatēja, ka objekts ir tālākai ekspluatācijai nederīgs šādu apsvērumu dēļ» un «Tehniskais stāvoklis un norakstīšanas iemesls...». Ne par pulksteņiem, ne par gleznu, kas bija novērtēta ar 300 latiem un aktā nosaukta par «gleznu — Vairas Vīķes-Freibergas portretu. Uz po...», oficiālajos norakstīšanas aktos nebija minēts neviens šāds apsvērums.

Tagad oficiālās dāvanu komisijas priekšsēdētājs – bijušais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Juris Ruško apgalvo, ka norises saistībā ar norakstīto dāvanu esot piemirsis, taču «kancelejā nebūs dokuments par šo lietu nodošanu iznīcināšanai». Savukārt A. Pildegovičs, kas pērn ar savu parakstu pielika punktu dārgo dāvanu norakstīšanai, ir izvēlējies citu taktiku.

2. jūlijā A. Pildegovičam, kurš tagad ir Latvijas vēstnieks ASV, tika nosūtīti vairāki jautājumi par notikušo, aicinot viņu arī viest skaidrību, kur tad īsti palika it kā pēkšņi par nederīgiem kļuvušie pulksteņi un glezna, un vai īpatnā dizaina rokaspulkstenis, kas uz V. Vīķes-Freibergas rokas publiskos pasākumos redzēts vēl šogad, nav tas pats norakstītais «nolietotais un defektīvais» laikrādis.

Taču, kā pēc ilgāka klusuma perioda un atgādinājumiem informēja Latvijas vēstniecības ASV pirmais sekretārs Pēteris Podvinskis, vēstnieks trīs dienas pēc jautājumu saņemšanas — 5. jūlijā — devies atvaļinājumā. Esot saprotama «neapmierinātība par nesaņemtām atbildēm», taču kopš atvaļinājumā došanās brīža A. Pildegovičs «diemžēl nevar piekļūt savai epasta kastītei». Turklāt pēkšņais atvaļinājums iecerēts pamatīgs, uz pusotru mēnesi — līdz pat 18. augustam.

Ārlietu ministrijas Preses centra nodaļas vadītāja Diāna Eglīte saistībā ar tā arī nesaņemtajām atbildēm vēl precizēja: «Paredzu, ka tās jums tiks visdrīzāk sniegtas, tiklīdz vēstnieka kungs atgriezīsies no atvaļinājuma.» D. Eglītes rīcībā pagaidām neesot atbilžu uz jautājumu, vai A. Pildegoviča atvaļinājums bijis ieplānots jau iepriekš un vai pusotra mēneša ikgadējs atvaļinājums ir ierasts ārlietu resorā. Jāpiebilst, ka, atvadoties no iepriekšējās darbavietas — V. Vīķes-Freibergas kancelejas, A. Pildegovičs pavisam saņēma vairāk nekā 50 tūkstošus latu, no kuriem 26 tūkstoši oficiāli bija tieši kompensācija par neizmantotu atvaļinājumu.

Tikmēr kļuvis skaidrs, ka dārgu dāvanu norakstīšana augstākajās valsts iestādēs tomēr nav vispārpieņemta prakse. Valsts prezidenta kanceleja V. Vīķes-Freibergas prezidentūras pēdējās dienās drīzāk ir bijusi izņēmums. Piemēram, atbildot uz informācijas pieprasījumu par visām premjeru dāvanām, kas 2006. un 2007. gadā norakstītas Valsts kancelejā, tās direktore Gunta Veismane ir sniegusi šādu oficiālu atbildi: «Atbildot uz jūsu pieprasījumu sniegt informāciju par Ministru prezidenta oficiāli saņemtajām un reģistrētajām dāvanām 2006.–2007. gadā, kas izslēgtas no pamatlīdzekļiem un norakstītas, informējam, ka 2006. un 2007. gadā neviena diplomātiskā dāvana nav norakstīta.»

Uz augšu