Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9847634t1h14c3.jpg)
Žurnāls «Laimīgā māja» šoreiz atbild uz lasītāju jautājumiem par vasarnīcām. Tas ir saprotami, jo vasaras sezona ir sevi pieteikusi, un pilsētnieki pēc iespējas cenšas nokļūt pie dabas. Taču vasarnīca ir ne tikai labpatika, bet arī uzdod pietiekami nopietnus jautājumus, daudzus no kuriem nāksies paspēt atrisināt pašlaik, siltajos mēnešos.
Melnās grīdas brāķis
Gribam iebūvēt mājā elektrisko silto grīdu. Melno grīdu no keramzīta un smilšbetona esam izgatavojuši, taču, kad tā sacietēja, pēc tam izveidojās izliektība un dziļas plaisas. Ko tagad iesākt?
Ilona, Rīga
„«Siltās grīdas» ierīkošana ar elektrosildīšanas detaļām ietver šādus darbus:
• grīdas pamatu izlīdzināšana;
• siltuma izolācijas slāņa ierīkošana;
• hidroizolācijas slāņa uzklāšana;
• elektroapsildes sistēmas detaļu «siltā grīda» iemontēšana;
• cementa smilšu saites;
• grīdas klājuma ierīkošana.
Šajā gadījumā grīda ir siltināta ar siltumizolācijas materiālu – keramzītu, bet virs tā ierīkotas smilšu cementa saites. Teorētiski jau varētu arī salikt siltās grīdas sildīšanas elementus. Tomēr visdrīzāk tieši tāpēc, ka tika pārkāptas cementa smilšu saites tehnoloģijas, gala iznākumā ieguva «melno grīdu ar izliektību un dziļām plaisām». Bet uz tāda pamata sildāmās sekcijas likt nedrīkst.
Viena no radušās situācijas izejām ir lietās grīdas izveidošana, kura piepildīs plaisas un noslēps «izliektību». Saites ieteicams sastiegrot ar tīklu, kura acs ir 5x5 cm, tas palīdzēs palielināt izturību un samazinās plaisu rašanās iespējamību.
Stiegrošanas tīkla fragmentus klāj uz sagatavošanas pamata un savieno savā starpā, pie kam tā tiek pārklāta tādā veidā, lai starp to un sienām vai kādu citu konstrukciju, pie kuras stiprinās malējā izolācija, atstātu ap 50 mm platu spraugu. Savstarpēji pārklājoties četriem tīkliem, tie jāapgriež tā, lai uz katra no tiem klātos ne vairāk kā divi vadi. Turklāt tīkls jāsagriež gareniski deformācijas šuvēm.
Tīkla vietā var lietot šķiedru, kas atvieglos saišu liešanas norisi. Sildīšanas sekciju novieto virs stiegrošanas tīkla. Svarīgi neaizmirst par deformējošo šuvju uzbūvi un pareizu saišu apkopi.
Flīzes pirtī
Vai var pirtī uz koka grīdas klāt flīzes? Kā labāk izdarīt, lai koks nepūtu?
Aivars, Daugavpils
Jebkurā telpā grīdai jāsastāv no trim daļām. Apakšā ir pamats – koka mājā tas ir melnais dēļu klājums. Nākamais ir starpslānis, šajā gadījumā – sausās saites, kuru var izpildīt no finiera, koka šķiedras flīzītes (KŠF), koka skaidu flīzītes (KSF) vai kāda cita flīžu materiāla. Un beidzot pēdējais slānis – grīdas virsmas klājums. Tas var būt no linoleja, tepiķa klājuma (kovrolīna), lamināta, parketa, keramiskās flīzēm vai kā cita.
Grīdu izgatavot pirtī vajadzētu pēc šādas tehnoloģijas. Dēļu klājumu nosedz ar mastikas bitumena hidroizolāciju, pēc tam klāj siltinājuma slāni, kura biezums ir ne mazāks kā 20 mm no siltumizolācijas materiāla pututeksa, kurš vēl piedevām izlīdzinās dēļu klājuma nelīdzenumus. Uzklāt uz dēļu grīdas polietilēna plēvi vai kādu citu hidroizolācijas materiālu nav nozīmes, jo zem plēves no zemāk esošās grunts izgarošanas var veidoties kondensāts – gala rezultātā grīda sapūs. Šī iemesla dēļ virs pamata pretējās pusēs ir jāizveido ventilācijas caurumi, zem grīdas telpas caur pūšanai.
Virs siltinājuma iekārto grīdas Knauf kombinēto pamatu – sausās saites no divu slāņu mitruma izturīga ģipša šķiedras loksnēm. Kā saites klāj virs grīdas segumu no keramiskās flīzītēm. Salīmēšanai izmanto Knauf Flizenkleber veida līmi, kas domāta apdares flīzīšu un dabīgā akmens līmēšanai.
Montējot kombinētās «sausās» saites no atsevišķām mitruma ģipša šķiedras sloksnēm, pirmo slāni no ģipša šķiedras līmes (ĢŠL) vajag rūpīgi noklāt ar līmi, tas savienos pirmā un otrā slāņa loksni. Kā arī katra otrās kārtas ĢŠL loksne papildus jāsastiprina ar pirmo loksni ar skrūvju – papīra griezēju, kuras pārklātas ar pret rūsas klājumu, un to garums ir 19 līdz 22 mm. Skrūvju spraugas un atrašanās vietu aizdrīvē ar tepi. Pēc sausās saites no ĢŠL uzlikšanas gar sienām jānovelk hidroizolācijas lente.
Jumts sāka tecēt
Savā mājā vēlos mainīt jumta segumu. Vienam manam paziņai vasarnīcas jumts noklāts ar eirošīferi, un viņš ir ļoti apmierināts. Cienījamā redakcija, pastāstiet, lūdzu, par eirošīferi.
Imants, Olaine
Eirošīferis ir no bitumena gatavots jumta seguma materiāls. To izgatavo uz organisko šķiedru celulozes vai stikla šķiedras bāzes, kurus ražošanas procesā pie augstas temperatūras un spiediena piesātina ar bitumenu. Pirms piesūcina loksnes ar bitumenu, tās nokrāso, kas padara krāsu izturīgu pret ultravioletajiem stariem. Lai iegūtu vēl spilgtāku un noturīgāku krāsu, pēc cenas dārgākās šķiras eirošīfera loksnes krāso vēlreiz arī pēc piesūcināšanas.
Eirošīferim piemīt nepārprotamas vērtības:
• vieglums – nav jātaisa varenu sastatņu sistēma;
• viegli griežams un zāģējams;
• neplīst;
• plašs lietošanas temperatūras diapazons;
• izturīgs pret krasām āra gaisa temperatūras izmaiņām;
• pie pareiza latojuma izturība pret liela daudzuma sniega slodzi;
• pie pareiza latojuma un lokšņu stiprinājuma, izturība pret lielu vēju līdz 190 km/h;
• izturība pret ultravioletajiem stariem;
• izturība pret rūsu un pūšanu;
• izturība pret ķimikāliju ķīmisko iedarbību: skābēm, sārmiem, gāzēm un degvielas smērvielu materiālu;
• bioloģiskā izturība pret sēnītēm un mikroorganismiem;
• niecīga mitruma uzsūkšana;
• trokšņa izolācija – neprasa ievērojamu skaņas izolācijas ierīkošanu;
• izgatavots no ekoloģiski tīra materiāla, savākto lietusūdeni pat var dzert;
• ilgs kalpošanas laiks – vairāk nekā 50 gadi un ražotāju garantija – 15 gadi;
• mazas izmaksas, salīdzinot ar citiem jumta klājuma gabala materiāliem.