Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9848223t1he1a1.jpg)
Kad ilgus gadus nodzīvo laulībā, rodas ļoti daudz kopīga. Bet arī tas nenozīmē, ka robežām jābūt nojauktām. Katram ir kaut kas savs, citāds. Un ir skaisti, ja ar šo citādību viens otru spējam papildināt.
Pieņem vīra svētkus
Ainārs Ašaks (46) un Agnese Miķele (33).
Ainārs, «Radio Fit FM 99,5» ziņu redaktors un diktors, kā arī ļoti pieprasīts atpūtas vakaru, kāzu un ballīšu vadītājs, pirms trim gadiem iepazinās ar ekonomisti Agnesi. Tas notika Valsts ieņēmumu dienesta Ziemassvētku ballē, kuru viņš bija uzaicināts vadīt. Pagājušā gada maijā Ainārs un Agnese apprecējās. Audzina trīs bērnus — mazo Patrīciju (1 gadiņš), Miku (5) un Kristapu (13).
Ainārs:
— Man ir ļoti svarīgi, ka Agnese pieņem mani tādu, kāds esmu. Saprot, ka vakaru vadīšana man ir sirdslieta, nemēģina postīt to, ko daudzu gadu garumā esmu iestrādājis. Līdz tam, kamēr sastapu Agnesi, biju kārtīgs vecpuisis, brīvība man bija pierasta lieta. Iespējams, ģimene neizveidojās tādēļ, ka ballīšu vadīšana paņem brīvdienas un svētkus. Dažas draudzenes nesaprata, kāpēc man tas vajadzīgs, uztvēra kā nenopietnu cilvēku, tādu traļi-vaļi izklaidētāju.
Agnese ir nosvērta un mierīga, es augsti vērtēju viņas pacietību. Tā kā man nav autovadītāja tiesību, sieva piestrādā par šoferīti. Ir sēdējusi mašīnā pat divpadsmit stundas un gaidījusi, kamēr pasākums beidzas. Cēlusies nakts vidū vai ļoti agrā rīta stundā un braukusi man pakaļ.
Vēl viens aspekts ir ballīšu publika, dāmas. Daudzas grib ar vakara vadītāju pakoķetēt, padejot. Bet es šo brīvību neizmantoju. Un Agnese man uzticas. Citādi jau mums abiem nekas nesanāktu.
Agnese:
— Redzu, ar kādu prieku Ainārs to visu dara. Vakaru vadīšana viņam sagādā lielu gandarījumu. Pirmajā kopdzīves gadā arī man šķita interesanti redzēt ballītes tapšanas aizkulises, taču cik ilgi pa svešām ballēm braukāsi?! Tomēr es spēju pieņemt vīra aizraušanos, turklāt redzu, ka šis darbiņš ienes naudiņu, kas mums visiem tik ļoti nepieciešama. Manā iepriekšējā laulību pieredzē bija pārāk daudz negatīva, nevarēja būt ne runas par manu brīvību. Es zinu, kā ir citādi...
Arī tagad man neatliek laika sev, bet ceru, ka jau pēc pāris gadiem būs vieglāk. Reizēm gan domāju — kaut vai vienu dienu mēnesī sev pašai... Mūsu sabiedrībā vispār sievas vīrus vairāk laiž brīvībā, vīrieši tam īsti nav gatavi. Es nepazīstu nevienu, kas teiktu — ej, mīļā sieviņ, izklaidējies.
Nestresoju arī tādēļ, ka ballītēs Aināram apkārt riņķo sievietes, pieņemu to ar vēsu prātu. Lai arī dažas draudzenes un paziņas par mani brīnās.