Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9848229t1h525c.jpg)
Sieva ieiet dušā, vīrs metas pie somiņas, paķer viņas mobilo telefonu un sāk ātri spaidīt podziņas. Paspēt izlasīt īsziņas, tālruņa atmiņā apskatīt, kas zvanījis un kam viņa zvanījusi! Tikai pēc šīs procedūras sajūt atvieglojumu — viss labi, nekā aizdomīga...
Modernie saziņas līdzekļi radījuši jaunu ģimenes stabilitātes kontroles mehānismu — ja agrāk zīmes par «ārpusģimenes civilizāciju» meklēja kabatās, portfeļos un galda atvilktnēs, tad tagad varbūtējie neuzticības liecinieki var slēpties arī īsziņās, elektroniskajās vēstulēs, čatos un forumos.
«Īsziņu lasīšana ir robežu visbriesmīgākā pārkāpšana,» uzskata psihoterapeite Tija Vanaga. «Tas nozīmē, ka partneri neuzskata par separātu būtni. Ja es vēlos izlasīt citam adresētās īsziņas, tātad gribu pilnībā kontrolēt viņa dzīvi. Tas liek aizdomāties par attiecībām. Viens jūtas tik nedrošs, ka otru visu laiku kontrolē?! Un kā jūtas tas, kuru uzrauga?»
Turklāt paliek jautājums — ko iesāksi ar informāciju, kas uzzināta no sveša elektroniskā pasta vai īsziņām. Vai uzreiz skriesi iesniegt šķiršanos? Uzrīkosi skandālu? Nebūs taču iespējams izturēties tā, it kā neko nezinātu! Radīsies aizvainojums, nedrošība, un ko ar šīm jūtām iesāksi?! Diez vai tik vienkārši atzīties, ka lasīji viņa vēstulītes. Un, ja pateiksi, kā tas mainīs attiecības?!
«Ir jauki, ka savai otrai pusītei droši var uzticēties, ka abi saprotas no pusvārda. Bet neesmu pārliecināta, ka ģimenē vienam par otru jāzina viss,» teic psihoterapeite Laura Meistere.
Vai arī noslēpumi drīkst būt? Laura Meistere par jautājumu pasmaida: «Ne jau vienmēr noslēpums nozīmē, ka esmu negodīgs, krāpju. Vīram ir kolēģe, ar kuru viņš katru dienu iet dzert kafiju, tā viņi var labāk pārrunāt darba problēmas. Vai tas būtu jāstāsta sievai? Jānoklusē?
Viss atkarīgs no uztveres. Kāda sieva teiks — kam man to zināt, ja kopumā esmu par vīru droša, uzticos viņam. Cita sacīs pretēji — jāpasaka gan, viņš nedrīkst no manis neko slēpt! Laulība ir kā vienošanās — tas ir gan prieks būt kopā, gan pienākumi un atbildība.»
* * *
Žurnāla konsultante Tija Vanaga, psihoterapeite
Žurnāla konsultante Laura Meistere, psihoterapeite