Māja, kurā dzīvo faraons

Skudras un eži nāk ciemos

— Jau tad, kad atradām zemesgabalu Carnikavas pagastā, «Siguļos-2», — stāsta Jana, — un sākām būvniecību, sapratām, ka šeit ir neparasti laba vieta: vienā ciemata pusē atrodas upe, kurā līdz šim brīdim var noķert pat metru garas līdakas, bet otrā pusē — mežs. Starp citu, no turienes skudras, čūskulēni un eži joprojām nāk ciemos uz mūsu zemesgabalu... Neiebilstam, jo mēs jau ienācām viņu teritorijā, nevis viņi mūsējā. Vakaros — saulrieti līdz pusdebesīm, bet kāds klusums!... Skumji, ka šeit jāpavada tikai trīs četri mēneši gadā. Šeit ir jādzīvo. Visu gadu. Un mēs ātri mainījām plānus, nolemjot vasarnīcas vietā būvēt māju.

Māja izdevās tieši tāda, kādu to bija iecerējusi Jana — plaša un mājīga. Un tā nebūt neizskatās pēc svešķermeņa ārpilsētas vidē, tieši pretēji — nams dabiski iederas vietējā ainavā. Vispirmām kārtām jau stāvu skaita ziņā: māja ir izaugusi nevis augstumā, bet plašumā. — Vienmēr esmu vēlējusies lielu vienstāva māju, — teic Jana. — Būtu zemesgabals vēl plašāks, arī māja būtu lielāka, taču tik un tā vienstāva.

Uzskatu, ka nelielam stāvu skaitam ir daudz priekšrocību: ērti, droši, stilīgi. Daudzi par tādu māju sapņo, taču tikai nedaudzi to var atļauties: zemesgabali ir mazi, tā nu ēkas uz tiem aug augstumā. Otrs obligātais noteikums, ko Jana izvirzīja pati sev: māja jābūvē no koka. Tad tai ir īpaša aura, tā ir dzīva, elpo. Tiesa, koka mājai ir arī īpašas problēmas: ir ļoti sarežģīti izgatavot mūsdienīgu guļbūvi, ar modernām tehnoloģijām. Tai nepieciešama speciāla, uzmanīga pieeja, pretējā gadījumā ēku viegli pārvērst par pirti — apšūt sienas ar «vagondēļiem», un tas vairs nebūs pat dzīvoklis, bet kaut kāda sauna. Jana to kategoriski nevēlējās, tādēļ arī tik daudz laika un spēku tika veltīts mājas stila meklējumiem.

Nākamie mājas iemītnieki izvēlējās līmētas brusas. — Māja no parastām brusām ar laiku noteikti nosēžas, kas var radīt plaisas, — skaidro Jana. — Jā, arī baļķi var izrādīties nekvalitatīvi, neviens nedos garantiju, ka koks cirsts ziemā, kad sula vēl nav sākusi cirkulēt. Mēs noskaidrojām (bet pēc tam pārliecinājāmies paši), ka no visām mūsdienu koka būvniecības tehnoloģijām līmētās brusas ir vismodernākais, ekoloģiski tīrākais un uzticamākais materiāls. Šādu brusu izgatavošanai tiek izmantoti skujkoku dēļi, tādēļ līmētas brusas ir izturīgas, bet no tām būvētās mājas kalpo tik rekordilgu laiku. Vēl kāda viltība — līmēšanas laikā koksnes šķiedru virzieni — tā saucamie gadu gredzeni — tiek pavērsti pretēji. Tā līmētas brusas, mainoties gaisa mitrumam, nezaudē formu, nedeformējas, neplaisā, bet saglabā virsmu skaistu un gludu. — Vēl plānojam uz šā zemesgabala ierīkot pirtiņu (tā jau tiek veidota Latgalē) un nelielu viesu namiņu. Jau no paša sākuma negribēju veidot istabas viesiem mājā. Kādēļ gan saimniekiem un viesiem spiesties kopā? Atsevišķi tomēr ir ērtāk.

Savienot nesavietojamo

Šāds stils (pareizāk sakot, pilnīga izvairīšanās no vienota stila) mūsdienu mājās ielauzies strauji un spēcīgi, praktiski neatstājot nekādus atkāpšanās ceļus. Šodien var un vajag (!) jaukt klasiku ar modernismu, jaunas un vecas lietas, dārgas un iemīļotas. — Uzreiz sapratu, ka mūsu mājokļa interjers atbildīs fusion stila likumiem, — stāsta Jana. — Sākumā centos panākt, lai katra istaba, katra telpa apziņā «nogatavojas», man obligāti vajadzēja to vispirms ieraudzīt domās un tikai pēc tam attēlu ieviest dzīvē.

Viesistabā galvenais — izsmalcināts balts dīvāns

Vīrs man uzticējās pilnībā un šajā procesā neiejaucās. Tas ir pareizi: procesu var vadīt tikai viens. Tad darbi virzās uz priekšu ātrāk un efektīvāk. Jebkuru darbu iespējams novērtēt pēc rezultāta. Ja ir rezultāts, tātad viss ir pareizi.

Viss ir pārdomāts...

Mums šajā mājā ir mājīgi, ērti. Tātad viss izdarīts, kā vajag.

...un funkcionāls

Pirmā problēma, ar kuru nācās saskarties pašā interjera veidošanas sākumā, — brusu tonēšana. Jana apstaigāja praktiski visu Rīgu, bet tikai «Klinkmann» veikalā atrada to, ko uzreiz arī izvēlējās — dabīgā, dūmaini pelēkā krāsa saglabāja koka faktūru, taču neradīja priekšstatu par pirti. Koka faktūra pati par sevi ir ļoti spēcīga, dominējoša un rada savus ierobežojumus.

Dominē koks

Piemeklēt tai piemērotu apdari nav vieglākais uzdevums. Mazākā neprecizitāte, niecīgākā kļūme — un kopējais kolorīts, noskaņojums būs pagalam. Jana šo uzdevumu paveica spīdoši. Salmu tapetes viesistabā saskanēja ar koku tik lieliski kā nekas cits.

Guļvieta spartietim

Atcerieties slaveno dziesmiņu, kas aicināja bērnus nedoties pastaigā pa Āfriku un biedināja ar dažādiem plēsīgiem zvēriem? Tā tas ir vectētiņam Čukovskim.

Stefanam patīk istaba

Bet Stefana istabā Āfrika ar nīlzirgiem un zebrām ir izdevusies laba, jautra un ļoti krāšņa.

Gandrīz īsts zirgs

Pēc saimnieku domām, grīdām un durvīm mājā jābūt augstas kvalitātes un dārgām. Šis likums ir ievērots stingri. Viesistabā grīdas ir no dārga parketa lamināta, bet masīvkoka lietuviešu durvis no balināta ozola. Kā jau daudzās mūsdienīgās mājās, viesistaba ir apvienota ar virtuvi, bet abas šīs teritorijas veiksmīgi sadalītas ne tikai vizuāli — ar grīdas segumu palīdzību, bet arī «ģeogrāfiski»: lielāko viesistabas daļu atdala neliels priekšnams. Kas kļuvis par galveno viesistabas akcentu, grūti spriest. Te valda «trijotne»: no vienas puses kamīns, pretī liels, balts, stilīgs dīvāns un vitrāžas logs, kas paver jauku skatu uz iekšpagalmu. Virtuves ideju Jana atrada vienā no interjera žurnāliem, kurus viņa iegādājas veselām pakām: šādu žurnālu lasīšana ir viņas iemīļotākā nodarbošanās. Logam, kas aizņem visu sienu, ir ne tikai funkcionāla nozīme, tas kalpo arī kā oriģināla interjera detaļa. Siena ar logu izdevusies pašpietiekama, un tika nolemts tās radīto efektu nemazināt ar piekaramajiem sienas skapīšiem. Visiecienītākā ģimenes kopā sanākšanas vieta siltā laikā ir lielā terase, kas būvēta no lapegles. Šis koks lieliski uzsūc mitrumu, un Latvijas lieti tam nav bīstami. — Bet, lūk, angļu stila zālienu ap māju gan neizdosies ierīkot, — smejas Jana.

Lavrete — pati piemīlība

— Mēs ar vīru esam suņu mīļotāji. Pie mums dzīvo četri suņi, viens no tiem — faraons, kas Latvijā ir liels retums.

Faraons — pirmais Latvijā