/nginx/o/2018/07/16/9849812t1h9bc8.jpg)
Visas manas draudzenes ir raudājušas vīriešu dēļ. Kāpēc? Šoreiz būs trīs stāsti par to, kāpēc raud sievietes. Tomēr interesanti būtu uzzināt, vai arī vīrieši raud.
1. stāsts
Viņa uzskrēja pa trepēm aizelsusies. Iepriekšējā naktī esot pārgulējusi ar savu «sapņu princi». Un šodien no šā neesot ne ziņas. Vai tiešām tikai to viņam vajadzējis? Beidzot viņu platoniskās attiecības pārvērtušās par reālām. Viņš esot bijis tik mīļš un jauks.
Cenšos iebilst, ka nez vai vīrietis ir īstais, bet ne to viņa grib dzirdēt. Kad vairākas reizes saku, ka viss būs labi, viņa nomierinās. Viņa nesaprotot, vai viņi esot pāris vai ne. Ai, kā viņai gribētos domāt — ka viņi ir!
Nolemjam, ka puisis ir noguris un droši vien vēlas izgulēties, tieši tāpēc nevajag turpināt mēģināt viņu sazvanīt. Loģiski, ka saldā miegā guļošs cilvēks uz telefona zvaniem neatbild. Viņa nevar nomierināties un apgalvo, ka darīs visu, lai viņi tuvākajā laikā dzīvotu kopā.
2. stāsts
Viņa ienesas manā kabinetā kā vējš ar jautājumu, vai man nav aizķērusies kāda cigarete. Es domāju, ka viņa nesmēķē. Bet nu izrādās, ka smēķē gan. Viņa esot sava drauga studiju materiālos, kurus viņš palūdzis pārkopēt, atradusi viņa kursa biedrenes e-pastu un turpat arī vārdu, kas derējis kā parole, atverot svešo pastkastīti.
Varbūt to nevajadzējis darīt. Viņai sviluši vaigi, lasot sava puiša saraksti ar kursa biedreni par savstarpējām fantāzijām. Lai arī banālām. Viņš gribot redzēt viņu lietū izmirkušā krekliņā. Viņa apsolot to noorganizēt. Bučiņas. Un tādā garā.
Kā viņš tā varēja? Viņi noteikti ir pārgulējuši. Varbūt tomēr nav. Tikai paspēlējušies pa e-pastu. «Viņam vairs nav interesanti ar mani, ja jāmeklē citi sakari,» viņa ir panikā.
Viņa ar šo mērgli vairs kopā nedzīvošot, sen jau tam vajadzējis pielikt punktu. Bet varbūt nav tik traki? Mēģinu iestāstīt, ka varbūt tā bijusi gluži nevainīga vārdu spēle.
Ko lai tagad dara? Puisis būšot dusmīgs, ja uzzināšot, ka viņa atvērusi svešu pastkastīti, un necienīs viņu vairs, jo viņa ir nevajadzīgi urķējusies pa viņa personisko saraksti. Paturēt sevī to, ka viņa zina par šo saraksti, nav iespējams. Nāksies vien ar puisi parunāt.
3. stāsts
Iekāpju tramvajā. Ārā jau tumšs. Tramvajs kā jau sestdienā — pustukšs. Lādējos, ka vajadzēja labāk iet kājām. Uzmanību pievēršu grūtniecei, kas runā par telefonu — histēriski un skaļi. Viņa lādē visu vīriešu dzimumu. Visi esot cūkas, un daudz vienkāršāk būtu mums visiem, ja šā dzimuma vispār nebūtu. Iedomājos viņas nabaga draudzeni, kurai tas viss jānoklausās un noteikti visam jāpiekrīt. Lieta ir nopietna, ja grūtniece lamā visus vīriešus uzreiz.
Paskatījos uz viņu vēlreiz. Izrādās, ka viņa nemaz nerunā pa telefonu. Pati ar sevi vai ar mums dažiem, kas tramvajā.