Pasaulē tādēļ tik daudz trokšņa, ka sieviete nevar ne mirkli iztikt, nerunājusi par sevi, un tāpat vīrietis — nerunājis par sievieti.
Kā mīlējās pirms 80 gadiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
*
Magomets nav pazinis sievietes. Un kā lai viņš tās būtu pazinis, ja viņam bijušas tikai četras sievas...
*
Angliete N. Kādā Londonas mūzikaliju veikalā iepirkusies notis un patafona skaņu plates. Starp citu, viņa vēlējusies iegādāties kādu dzirdētu, skaņu platēs iedziedātu romanci, bet par nožēlošanu piemirsusi romances nosaukumu.
Atmiņā palikuši tikai daži vārdi no šīs romances un tos nu viņa izlietojusi, teikdama pārdevējam: «Sniedz kaislu skūpstu atvadām, pirms projām dodos tālumā.»
Uz to jaunais pārdevējs, ilgi nedomādams, dāmu kaisli noskūpstījis. Pārsteiguma un sašutuma izsaucieni. Pļauka. Jaunais džentlmenis zaudē vietu. Tiek ievadīts tiesas process.
Viņa noprasa gandarījumu par nekaunīgu apvainojumu publiskā vietā. Viņš savukārt prasa zaudējumu atlīdzību par zaudēto vietu.
Tiesneša lēmums: «Tā kā skūpsts noticis aiz pārpratuma, tad apsūdzētais attaisnots, bet zaudējumu atlīdzība viņam nepienākas, jo skūpsts pietiekošā mērā šos zaudējumus atlīdzinājis.»
Un fināls? Laimīgas beigas nebūt mūsu dienās nav tikai filmu produkts – viņa un viņš vēl šodien klausās liktenīgo skaņu plati, bet jau kā laimīgs laulāts pāris.
*
Kāda dāma ienāk grāmatu veikalā:
«Es šeit pirms kāda laika pirku kādu grāmatu, vai jūs man to nevarētu apmainīt pret citu?»
«Labprāt, kundze. Kas tā ir par grāmatu?»
«Mīlestības vēstulnieks.»
«Un kādu grāmatu jūs gribētu tās vietā?»
«Pavāru grāmatu.»
*
Satiekas divas draudzenes.
«Vai tu vari to iedomāties,» nopūšas Paulīne, «ko tas nozīmē – būt iemīlējušamies, sēdēt gluži tuvu vīrietim, kuru tu dievini, just kā sirds krūtīs dreb, un viņš tev ne virsū neskatās…»
«Kā ne, Paulīn, gluži tāpat ir ar manīm, kad savam Pēterim sēžu aiz muguras uz motocikleta!»
-------------------
Teksts ņemts no «Zeltenes» 1935. gada laidiena.