/nginx/o/2018/07/16/9851012t1hcb35.jpg)
Gruzijas spēki agrā piektdienas rītā uzbrukuši Dienvidosetijai un aplenkuši separātiskā reģiona galvaspilsētu Chinvali.
Dienvidosetija naktī piedzīvojusi spēcīgu artilērijas apšaudi. Separātiskajā provincē notiek niknas kaujas un, pēc Dienvidosetijas valdības ziņotā, bojā gājuši vismaz 15 cilvēki.
Uzbrukums sākts, neskatoties uz ceturtdienas vakarā starp abām pusēm panākto vienošanos par pamieru līdz sarunām, kuras tiks noturētas ar Maskavas starpniecību.
«Notiek uzbrukums, sadursmes notiek ārpus Chinvali,» pavēstīja Gruzijas Iekšlietu ministrijas pārstāvis Šota Utjašvili.
Gruzijas valdība ir nolēmusi «likvidēt [Dienvidosetijas] noziedzīgo režīmu un atjaunot konstitucionālo kārtību» reģionā, sacīja Gruzijas ģenerālis Mamuka Kurašvili.
Arī Gruzijas reintegrācijas ministrs Temurs Jakobašvili paziņoja, ka Gruzijas spēki aplenkuši Chinvali. Tomēr viņš uzsvēra, ka Tbilisi negrasās uzbrukt Chinvali, bet tikai neitralizēt separātistu pozīcijas.
Jakobšvili pavēstīja, ka Gruzijas spēki naktī pārņēmuši savā kontrolē astoņus Dienvidosetijas ciematus.
Diednvidosetijas Ārkārtas situāciju ministrija ziņo, ka Chinvali pakļauta spēcīgai mīnmetēju un artilērijas apšaudei no gruzīnu ciematu Nikozi un Ergneti puses. Dienvidosetijas valdības vietnē teikts, ka Gruzijas tanki un sauszemes spēki uzbrūk Chinvali.
Rītausmā pastiprinājās automātisko ieroču apšaudes, ziņo aģentūras AFP korespondents, kas atrodas Gruzijas robežpostenī aptuveni piecu kilometru attālumā no Dienvidosetijas galvaspilsētas.
Gruzijas uzbrukums sākās dažas stundas pēc ziņām, ka Gruzija un Dienvidosetija vienojusies piektdien tikties miera sarunās. Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili arī ceturtdien paziņoja par vienpusēju apšaudu pārtraukšanu. «Pārtrauksim šo vardarbības ciklu. Atsāksim sarunas,» uzrunā televīzijā paziņoja Saakašvili.
Gruzijas prezidents arī atkārtoja agrāk Dienvidosetijai izteikto piedāvājumu, ka tai tiks nodrošināta plaša autonomija Gruzijas sastāvā. Viņš sacīja, ka Krievija, kas aktīvi atbalsta separātistus un ir piešķīrusi tiem savas pases, var kalpot kā Dienvidosetijas autonomijas garants.
Krievija ir iepriekš brīdinājusi, ka tās Dienvidosetijā izvietotie miera uzturētāji nestāvēs dīkā, ja Gruzija mēģinās atrisināt šo situāciju ar spēku.
Krievija arī vēlu ceturtdienas vakarā pieprasījusi ārkārtas ANO Drošības padomes sēdi Ņujorkā, lai apspriestu konfliktu. ANO ģenerālsekretārs Bans Gimuns pauda nopietnas bažas par vardarbību.
Arī ASV aicināja abas puses izbeigt vardarbību. «Mēs aicinām Maskavu izdarīt spiedienu uz Dienvidosetijas līderiem, lai tiktu pārtrauktas apšaudes. Mēs aicinām Tbilisi izrādīt savaldību,» teikts ASV Valsts departamenta paziņojumā.
Gruzijas nesaskaņas ar tās separātiskajām provincēm Dienvidosetiju un Abhāziju pēdējos mēnešos ir saasinājušas līdz ar Maskavas paziņojumiem par attiecību stiprināšanu ar separātistiem un papildu «miera uzturētāju» ievešanu reģionos.
Dienvidosetija un Abhāzija atdalījās no Gruzijas deviņdesmito gadu sākuma konfliktos — tajos gāja bojā tūkstošiem cilvēku, bet simtiem tūkstoši gruzīnu separātistu pārņemtajos reģionos bija spiesti pamest savus mājokļus.
Abi reģioni vēlas, lai tiktu starptautiski atzīta to pašpasludinātā neatkarība, kā precedentu minot Kosovas atdalīšanos no Serbijas.
Abhāzija un Dienvidosetija faktiski ir neatkarīgas, taču neviena valsts, arī Krievija, tās nav atzinusi, kaut gan Maskava šajos reģionos ir dislocējusi miera uzturētājus un piešķīrusi pilsonību daudziem to iedzīvotājiem.