Mūsu vecvecmāmiņu laikā flirts bija īsta zinātne, tam bija savi likumi.
Flirts — valdzinājuma zinātne
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Par flirtu tika sarakstīts daudz grāmatu. Pastāvēja vairāki flirta veidi; flirtā svarīgi bija ne tikai vārdi, bet arī žesti un zīmes, piemēram, vēstuļpapīra krāsa, markas uzlīmēšanas veids (to varēja līmēt gan nosvērušos pa labi, gan pa kreisi, gan otrādi), pat katrs zieds saņemtajā puķu pušķī tika tulkots mīlas valodā.
Tomēr galvenais jautājums ir — kā flirtēšana notika? Izšķīra vairākus flirta posmus.
Sākumposms
Tā laikā ieteica par partneri sajūsmināties, atklāt visdažādākās viņa pozitīvās īpašības. Šādi tiek panākta objekta interese par sevi, jo pasaulē taču nav tāda cilvēka, kuram nepatiktu, ka viņu apbrīno.
Otrā posma laikā saruna jāpavērš tā, lai noskaidrotu, kas vīrietim šķiet nozīmīgs un interesants, — tas noderēs nākotnē.
Flirta trešā posma laikā, izrādot savu sievišķību, jārada vīrietī vēlme aizstāvēt un rūpēties par sievieti.
Pirmajā brīdī šķiet, ka šie flirtēšanas paņēmieni ir krietni vien novecojuši, tomēr, ja tos izmēģināsit, secināsit, ka vīriešu reakcija kopš aizgājušajiem laikiem nemaz nav mainījusies.
Koķetēšana
Ja flirts ir saruna, tad koķetēšana ir viss pārējais: graciozas kustības, valdzinoši žesti, daudzsološi skatieni, tērpi, rotas, balss tembrs, smaržas, pieskārieni... Koķetēšana ir nemitīga garastāvokļa maiņa, pāreja no vilināšanas uz pilnīgu vienaldzību un — atkal uz vilināšanu. Galu galā tas viss ļoti uzbudina partneri. Lai gan koķetēšana parasti tiek uzskatīta par sieviešu ieroci, arī vīrieši, paši nemaz neapjaušot, to izmanto. Sieviete vilina, sola gan ar acīm, gan žestiem, strauji maina savas domas un uzvedību un aizmirst par vīrieti, lai pēc brīža tam atkal valdzinoši uzsmaidītu.
Tomēr arī vīrieši, īpaši rūdīti siržu lauzēji, koķetē — viņi jūk prātā savas iecerētās dēļ, dievina to, apber ar ziediem, zvana, taču, līdzko sieviete atbild uz viņa jūtām, iestājas stindzinošs klusums: vairs nav ne zvanu, ne vēstuļu, tiekoties viņš ir aizņemts un steidzīgs. Un sieviete šai mirklī saprot, ka viņš tai nozīmē daudz vairāk, nekā pati bija domājusi.
Kad beidzot viņa samierinājusies ar domu, ka viss zaudēts, viņš atkal parādās — ar ziediem, dāvanām, valdzinošu smaidu un mulsinošu acu skatienu.
Koķetēšana ir tā, kas liek atdzīvoties iztēlei — iedomāties gan vientuļas atlikušās mūža dienas, gan bezgalīgu laimi mīļotā tuvumā.