Kā uzbeki nodarbojas ar seksu un svin svētkus

Uzbeki ir prasmīgi mīlētāji un karstā saule iedvesmo viņus kaisles pilnām naktīm.

FOTO: EPA - AFI

Vai tu zināji, ka uzbeki NEKAD nav neuzticīgi? Ka uzbeku vīri nekrāpj savas uzbeku sievas un otrādi?

Sekss bez publiskas erotikas

«Neuzticība īstās uzbeku ģimenēs nepastāv,» — tā apgalvo Latvijā dzīvojošs uzbeku tautas pārstāvis. Jauktajās ģimenēs tāds nesmukums varot gadīties, lai gan arī tās laulības, kurās tikai viens no partneriem ir uzbeks, esot stipras. To nosaka austrumu kultūra un ieradumi.

Uzbekistānā, kā valstī, kur ticībai ir ļoti dziļas saknes, netiek pieļauta erotikas izplatība. Televīzijā nevienā diennakts stundā neredzēt erotiskas ainiņas, arī kioskos velti meklēt pēc erotiskajiem žurnāliem. Arī par seksu šajā valstī skaļi nerunā, taču, ja jau bērni dzimst gana daudz, jādomā, ka uzbeki ir prasmīgi mīlētāji un karstā saule iedvesmo viņus kaisles pilnām naktīm.

Tēja, maltīte, maltīte, tēja...

Uzbeki ir ļoti viesmīlīga tauta. Pat svešinieks, kas nokļuvis uzbeku mājā, vispirms tiks paēdināts, pacienāts ar tēju, un tikai pēc tam sāksies citas sarunas.

Tējas dzeršana ir neatņemama uzbeku tautas ikdienas sastāvdaļa. Tēju dzer vairākas reizes dienā no speciāli tam paredzētiem traukiem — pialām. Tēja lieliski remdē slāpes un dod spēku. Pat karstās vasaras dienās uzbeki dzer karstu tēju. Karsts dzēriens izlīdzinot ķermeņa iekšējo temperatūru ar ārējo temperatūru un tādējādi lieliski palīdzot pārvarēt vasaras svelmi, uzskata uzbeki.

Pilsētās vai uz katra stūra ir sastopamas tējnīcas Čai hana, kur mierīgā atmosfērā var malkot tēju. Jebkuras sarunas Uzbekistānā sākas ar tējas dzeršanu.

Varētu teikt, ka uzbeki ir gardēži, jo to ēdienkartē ir simtiem dažādu šai tautai raksturīgu ēdienu, taču pats galvenais uzbeku nacionālais ēdiens, bez kura gatavošanas un ēšanas nenotiek nevieni svētki, neapšaubāmi ir plovs. Uzbeku pavāriem nesagādā problēmas šo ēdienu pagatavot pat vairākiem simtiem cilvēku. Populārs ēdiens uzbeku ēdienkartē ir arī šurpa. Tā ir zupa, ko gatavo no aitas gaļas, kam pievienoti sīpoli un rīsi. Arī mastava tāpat kā šurpa ir gaļas un rīsu zupa.

Lagman ir makaronu ēdiens. Vārītus garos makaronus pārlej ar īpašu mērci un pāri kārto gaļas gabaliņus. Uzbeki uzturā galvenokārt lieto aitas gaļu, taču labprāt ēd arī zirga gaļu. Otrais ēdiens bešbarmak tiek gatavots no zirga gaļas. Uzbeku virtuve gan esot ļoti trekna. Zupas katlam pa virsu peld bieza tauku kārta, taču, pateicoties bagātīgi pievienotajām Austrumu garšvielām, ēdieni patiešām garšojot lieliski.

Svinības Uzbekistānā rit ļoti nesteidzīgi. No rīta par godu svinībām tiek nokauta aita. Viesi lēnām pulcējas un sēžas pie svinību galda. Sēžot uz spilveniem pie gara galda, vispirms viņi bauda tēju, konfektes un augļus. Pa to laiku pavāri lēnām gatavo plovu, šašliku, šurpu vai mastavu. Viesiem vispirms pasniedz vienu no šīm zupām. Pēc zupas ēšanas atkal tiek dzerta tēja. Pēc divām trīs stundām ciemiņi našķojas ar plovu. Pēc maltītes atkal rit sarunas, tiek dzerta tēja. Vēlāk galdā tiek celts šašliks. Tā lēnām, baudot ēdienus, dzerot tēju un sarunājoties, paiet diena. Aksakaliem nav kur steigties, bet kopā ar viņiem svinības pie atsevišķa galda bauda arī citi viesi.

Veiklu, pakalpīgu un daiļrunīgu sagaidītāju pavadībā augstie viesi devās uz baja pagalma pirmo — vīriešu galu. Pēc kāda laika viņi tikpat cienīgā un cēlā gaitā gāja atpakaļ, iespaidīgi atraugādamies un braucīdami bārdas, kas pēc notiesātā treknā plova taukaini spīdēja.*

Ja svētki — tad no sirds

Uzbeki mīl svinēt svētkus un prot to darīt no sirds. No laika gala šai tautai ir bijis daudz svētku dienu. Uzbeki svin lauku darbu beigšanos, kad raža novākta un pabeigta arī kokvilnas vākšana. Uzbeku valodā šos svētkus sauc kuruntai. Tos svin visas valsts mērogā. Kultūras namos notiek koncerti, ļaudis iziet ielās un pagalmos, gatavo plovu, dejo un dzied. Jautrība sit augstu vilni. Līdzīgi — ar plova gatavošanu uz ielas, lielu izēšanos, dziesmām un dejām — tiek svinēta arī Jaunā gada sagaidīšana, Sieviešu diena 8. martā.

21. martā uzbeki svin Navruz dienu, kas ir svētki par godu pavasara atnākšanai. Nozīmīga uzbeku tautai ir arī Piemiņas diena 9. maijā, Neatkarības diena 1. septembrī, Skolotāju diena 1. oktobrī un Konstitūcijas pieņemšanas diena 8. decembrī. Ielās svētku laikā uzstājas labākie Uzbekistānas skatuves un cirka mākslinieki. Ticīgie svin arī savus musulmaņu svētkus — Ruza haiit un Kurban haiit. Uzbekistānā ar likumu ir atļautas visas reliģiskās ticības — musulmanisms, pareizticība, jūdaisms un citas, un dažādu reliģiju pārstāvji labi sadzīvo līdzās.

Arī tie uzbeki, kas dzīvo Latvijā, cenšas turēties pie savām senajām tradīcijām. Kā apgalvo Latvijas uzbeku kultūras centra priekšsēdētājs Alims Abdusaidovs, Latvijā dzīvojošie tautieši uzbeku valodā gan vairs nerunā. Latvijas uzbeku kultūras centra paspārnē darbojas svētdienas skola bērniem, uzbeku dziesmas dzied ansamblis Učkuduk. Tas viss tiek darīts, lai arī svešā zemē saglabātu uzbeku tautai raksturīgās tradīcijas un palīdzētu citām tautām iepazīt šīs tautas krāsaino kultūru.

* Aibeks. «Svētās asinis».

Uz augšu