Ebreju kompensāciju komisija gatavojas darbam

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFI

Ar premjera Ivara Godmaņa svētību tuvākajā nedēļā varētu sākt strādāt darba grupa, kas izvērtēs, kā kompensēt ebreju kopienai Otrā pasaules kara laikā nodarītos zaudējumus. Vairākas valsts institūcijas jau nozīmējušas savus pārstāvjus jaundibināmajā darba grupā. Kā «Neatkarīgo» informēja Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Jana Saulīte, darba grupas dalībniekus izvēlējusies Ārlietu ministrija, Valsts prezidenta kanceleja, Finanšu ministrija, ko pārstāvēs valsts akciju sabiedrības Valsts nekustamie īpašumi amatpersona, un Kultūras ministrija, ko pārstāvēs kāds no Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas. Pagaidām kandidātus nav izvirzījusi Valsts kanceleja un premjera birojs. Lēmums par darba grupas izveidi būs jāparaksta premjeram Ivaram Godmanim, un pagaidām nav zināms, kad tas varētu notikt.

«Tas ir bēdīgi, ka Latvijas iekšējā lieta nonākusi starptautiskā līmenī,» sarunā ar «Neatkarīgo» norādīja vēsturnieks Aivars Stranga. ASV ebreju organizācijas, kas tagad pievērsušās šim jautājumam, rīkosies krietni asāk un «runās ar Latviju citādāk». «Iespējams, tiks iesaistīti nopietni advokāti, un es nezinu, vai viņi būs atvērti kompromisiem,» piebilda vēsturnieks.

Pēc viņa domām, daudz labāk būtu bijis, ja Saeima pirms diviem gadiem būtu atbalstījusi 32 miljonu latu piešķiršanu ebreju kopienai. «Šī summa bija absolūti mērena un nesalīdzināma ar to 300 īpašumu vērtību, uz kuriem ebreju kopiena varētu pretendēt. Šī nauda bija domāta jaunas ebreju skolas celtniecībai un sporta kompleksa būvei Abrenes ielā. Sporta zāli varētu izmantot visi rīdzinieki. Tāpat par šo naudu bija iecerēts atjaunot sinagogu Peitavas ielā. Turklāt šai naudas plūsmai bija paredzēta ļoti stingra starptautiska kontrole, un es neticu, ka kāds kaut ko mēģinātu iebāzt savā kabatā,» sacīja vēsturnieks.

ASV vēstniecība vakar vēl nebija gatava komentēt savu lomu ebreju kompensāciju darba grupas atjaunošanā, solot atbildi šodien. «Neatkarīgā» jau rakstīja, ka atgriezties pie ebreju kompensāciju jautājuma likusi Pasaules ebreju restitūcijas organizācijas vēstule, kas šā gada pavasarī sasniedza premjeru Ivaru Godmani. Šā gada maijā vēstule ar premjera rezolūciju izveidot darba grupu tika nosūtīta Tieslietu ministrijai, tomēr tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš norādīja, ka darba grupas izveide būtu nelietderīga, jo arī pašreizējā likumdošana ļauj pretendēt uz kompensācijām. Tomēr augusta sākumā I. Godmanis atkārtoti vēlējies izveidot darba grupu, un šoreiz Tieslietu ministrija premjeram paklausījusi.

Jāatgādina, ka 2006. gada 23. novembrī Saeima nenodeva izvērtēšanai komisijām un būtībā noraidīja likumprojektu, kas paredzēja Latvijas ebreju draudzēm un biedrībām sniegt materiālu atbalstu vēsturisko netaisnīgo seku novēršanai, kuras ebreju kopienai radušās nacistiskās Vācijas veiktā holokausta un padomju okupācijas režīma darbības dēļ Latvijas teritorijā.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu