To, ka tas ir diskutējams jautājums, gan atzīst arī citi. Piemēram, iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP), kurš savulaik balsojis pret nāvessoda atcelšanu, intervijā LTV Valsts pirmajām personām norādīja, ka, iespējams, par šo jautājumu varētu lemt referendumā. Taču arī viņš atgādināja – Eiropas Savienībā nāvessodi nepastāv, un tas jāņem vērā.
Arī Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs Jānis Šmits (LPP/LC) atsaucas uz Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. «Emocionāli es ļoti labi saprotu tieslietu ministra izteikumus, bet kā amatpersonai viņam bija jābūt ļoti skaidrai vīzijai, ko viņš ar to grib pateikt. Nāvessods kā tāds ir atcelts visā Eiropas Savienībā,» viņš norādīja, piebilstot, ka drīzāk jādiskutē par to, kādā veidā tiek īstenota pašreizējā, jau pietiekami bargā likumdošana attiecībā pret noziedzniekiem.
Taču L. Mūrniece, runājot par nāvessodiem, spriež, ka ir bezatbildīgi atsaukties uz slepkavu cilvēktiesībām. «Arī es esmu atradusi to konvenciju, un tā nosaka, ka upura tiesības ir augstākas par slepkavas cilvēktiesībām. Un Justīnes vecmāmiņai nav par saviem nodokļiem jāuztur Justīnes slepkava cietumā – tas ir vienkārši briesmīgi. Tas varbūt skan skarbi, bet es patiešām uzskatu, ka šiem cilvēkiem nav nekādu tiesību dzīvot pēc tā, ko viņi ir izdarījuši,» viņa saka. L. Mūrniece gan atzīst, ka par šo jautājumu nav vienprātības pat viņas partijā. Bet iepriekš darīts vismaz tik daudz, ka iesniegts priekšlikums Krimināllikumā, ka gadījumos, kad noziedznieks ir izdarījis noziegumu pret bērnu, viņš netiek atbrīvots pirms termiņa. Tas gan palicis bez virzības parlamentā. Viņa atzina, ka tādēļ viņu arī pārsteiguši G. Bērziņa izteikumi. «Tieslietu ministrijas ierēdņi bija tie, kas nāca uz Saeimas komisijām un šo priekšlikumu burtiski izsmēja. Tāpēc ir jautājums, vai Gaidis Bērziņš tiešām domā to, ko runā, vai viņš zina, ko dara viņa ierēdņi, un vai viņš seko tam līdzi.»
