Vai laimīga laulība ir tikai sapnis vai tomēr iespējama realitāte? Divu cilvēku brīvprātīga saistīšanās kopdzīvē dara viņus laimīgus. Protams, ja vien pārī apvienotie ir pietiekami gudri, lai visu atlikušo dzīvi pakļautos dažiem noteikumiem.
Izraugies šo! Visstabilākais ģimenes modelis!
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kas tad īsti veicina laulības noturību?
Atbilde ir vienkārša — pareizi izvēlētas atkarības formas. Kā jebkurās citās attiecībās, tā arī laulībā noturību veicina tas, cik lielā mērā viens partneris jūtas atkarīgs no otra. Ideāla divu cilvēku apvienība veidojas tad, ja tiek ievērots princips «ģenerators — stabilizators».
Ja viens no partneriem ir pārāk trauksmains un ātri iekarst, tad otram noteikti ir jākļūst par līdzsvarotības paraugu. Ja viena partnera emocionālā uztvere ir kavēta, tad otram jākalpo par emociju uztvērēju un pārstrādātāju.
Dažās situācijās lomas var mainīt, un tas, kurš bija aktīvais, vadības grožus nodos pasīvajam. Ļoti noturīgas mēdz būt attiecības, kurās par kopā saturošo līdzekli tiek izmantoti materiālie labumi, proti, ja viens partneris no otra ir atkarīgs finansiāli. Taču par pārāk drošu šo atkarības formu nevar saukt, jo var atrasties kāds cits, kurš dod vēl vairāk.
Salīdzinoši daudz efektīvāka ir seksuālā atkarība, bet absolūtu piesaisti tomēr nodrošina psihoemocionālā atkarība. Laulība, kurā partneri ir iesaistīti ciešās psihoemocionālās attiecībās, ir visstabilākā.
Tavs partneris kā psihoterapeits
Emocionālā atkarība rada izturīgas emocionālās saites starp partneriem. Ļoti spēcīgā un noturīgā emocionālajā atkarībā dzīvo laulātie tad, ja:
• Viņš vai viņa sarežģītās, dramatiskās un pat traģiskās situācijās māk sevi cietušajai pusei pasniegt psihoterapeita lomā, prasmīgi un saudzīgi salāpot sūrstošās dvēseles brūces. Paralēli «lāpīšanai» partneris «psihoterapeits» noteikti arī atjauno otra cpartnera ticību viņa spējām tikt galā ar jebkurām problēmām, apgalvojot, ka neviens velns nav tik melns, kā viņu mālē.
• Partneris psihoterapeits vienmēr māk otram noņemt stresu, izmantojot arī seksuāli erotiskās metodes, māk paaugstināt viņa zemo pašapziņu, apgalvojot, ka viss sliktais reiz beidzas, aiz mākoņiem vienmēr spīd saule, arī tavā ielā reiz būs svētki...
• Otrs partneris savukārt apzinīgi veic savu uzdevumu, stiprinot emocionālās atkarības saites, ja regulāri stimulē savu otro pusi jauniem panākumiem radošajā, profesionālajā vai vēl kādās citās dzīves sfērās, pats izrādot gatavību būt blakus ar savu atbalstošo plecu.
Tēti un māmiņas
Gan sievietes, tgan vīrieši savstarpējās psihoemocionālās atkarības veicināšanai mēdz izmantot vēl kādus vecus paņēmienus. Viens no partneriem, sajūtot otra bērnišķību, brīvprātīgi uzņemas mīloša vecāka lomas tēlošanu.
Piemēram, vīrs var kļūt par gādīgo un stipro tēti. Tāds «tētis» savai mazulītei nodrošina bezrūpīgu ģimenes laimi, noņemot no viņas atbildību par sociāli sadzīvisku lietu kārtošanu, viņš gādā par viņas attīstību, izkārtojot visādus izglītojošus kursus, ekskursijas. «Tētis» zina, ko «mazulītei» vilkt mugurā, pie kāda daktera doties vizītē un kādu kleitu izvēlēties, ejot uz balli.
Sieva arī var izvēlēties rūpīgas māmiņas lomu, bet nereti vēl veiksmīgāk sieva sevi izpauž problemātiskas māmiņas tēlā: viņai, kura taču tā noskrējusies, ik dienas stāvot sardzē par ģimenes pavardu, vienmēr kaut kas sāp, viņa nespēj eksistēt bez aizbildniecības, un vispār viņa pati nespēj patstāvīgi atrisināt nevienu, pat sīkāko ikdienas problēmu. Tad nu otram ir visas iespējas izrādīt savas spējas.
Noturīgas laulības atslēga ir vienkārši atrodama — tā slēpjas atkarībā! Bet ar noteikumu — ja tas, kurš ir atkarīgais, pats tāds vēlas būt, un tas, kurš otra labā arī ko dara, dara to pilnīgi brīvprātīgi, ar apziņu, ka tam otram tas ir vitāli nepieciešams.
Vērotājiem no malas tas liekas savādi? Un tad? Kāda gan viņiem var būt daļa par jūsu ģimenes modeli!