Kinoforums «Arsenāls» ir klāt! Lai neapjuktu milzīgajā filmu klāstā, mēģināsim vērst jūsu uzmanību uz kino lentēm, kas būtiskas šķitušas mums. Otrajā «Arsenāla» dienā portāls «Apollo» skatītājiem iesaka savu filmu TOP4.
2. Kas šodien jāredz «Arsenālā»?«Apollo» filmu TOP4
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kinoteātrī «Coca-Cola Plaza» «Arsenāls» šodien piedāvā norvēģu režisora Barda Breiena melno komēdiju «Negatīvās domāšanas māksla»
Kinoteātris «Coca Cola Plaza», 3. auditorija plkst.21:15
NEGATĪVĀS DOMĀŠANAS MĀKSLA
Par ko filma?
Pie daļēji paralizētā dumpinieka Geira un viņa sievas Ingvildes ierodas pozitīvās domāšanas grupa, lai ar optimismu un koncentrēšanos uz mērķiem, nevis problēmām, motivētu turpināt dzīvot pilnvērtīgu garīgo dzīvi. Geirs stājas viņiem pretī ar cinismu un skepsi, kas izrādās daudz efektīvāka.
Kāpēc jāredz?
Latviešu skatītājiem, kuriem tuvs ziemeļnieku atturīgais, piķa melnais humors, šī absolūti politnekorektā filma būs īsta medusmaize, lai gan no otras puses - ironiskais smīns par psiholoģijas programmu izmantotajām pozitīvisma programmām, atgriežot dzīvē invalīdus, valstī, kur invalīdu aprūpe nav diez cik augstā līmenī, varētu šķist arī nežēlīgs. Filmas, kas guvusi panākumus arī Karlovi Vari kinofestivālā, galvenais varonis Geirs aicina pozitīvās domāšanas grupas dalībniekus ieskatīties acīs patiesībai un pašiem uzņemties atbildību par savām dzīvēm tā vietā, lai gaidītu palīdzību no sociālām iestādēm un tuviniekiem. „Negatīvās domāšanas māksla” ir Larsa Fon Trīra „Idiotu” un Miloša Formana „Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu” krustojums, kas gaida skatītājus ar veselīgu attieksmi pret dzīvi. Norvēģu režisora Barda Breiena filma ir pārgalvīgi drosmīga un nežēlīgi godīga.
Kinoteātrī «Rīga» Arsenāls piedāvā gan pašmāju ražojumu – Anda Miziša «Pops», gan ķīniešu režisora Tonija Airesa «Mājas dziesmas»
Kinoteātris «Rīga» Lielā zāle plkst 21:15
MĀJAS DZIESMAS
Par ko filma?
Roze ir skaista dziedātāja Singapūras naktsklubā – viņas austrumnieciskais šarms apbur teju katru vīrieti. Viņa nolemj apprecēties ar austrālieti un kopā ar pusaudzi meitu un mazo dēlu pārceļas uz dzīvi svešajā zemē. Šeit sākas smaga cīņa par iespēju nodibināt savu ģimeni un dzīvot laimīgi. Tomēr, lai arī kā Roze tiektos pēc laimes un miera, viņa arvien biežāk ieslīgst depresijā un mēģina darīt savai dzīvei galu. Drīz vien viņu sāk atdarināt arī meita…
Kāpēc jāredz?
Ķīniešu režisora Tonija Airesa veidotais Singapūras un Austrālijas kopražojums «Mājas dziesmas» ir autobiogrāfisks stāsts, kuram iedvesmu režisors un scenārija autors smēlies savā trauksmainajā, sarežģītajā bērnībā. Filma atklāj sāpīgu patiesību par likteņa salauztu māti, kura, tiecoties pēc laimes un slīgstot sevis žēlošanas purvā, pati to neapzinādamās, kropļo dzīves bērniem, kas ik dienu spiesti sadzīvot ar neapzinātu emocionālu vardarbību. Airess savu filmu veltījis savai mātei, tā cenšoties izprast motīvus viņas rīcībai un «nokratot no sevis» pagātnes nastu, kad katra diena atausa ar bailēm par pašnāvnieciskās mātes dzīvību. Filma nav tikai personisks stāsts, tā pēta arī kādu traģisku ķīniešu kultūras iezīmi, proti, tradicionālajās ķīniešu ģimenēs vīriešu kārtas pārstāvji vienmēr loloti un lutināti ar īpašu labvēlību, jo viņi ir ģimenes vārda turpinātāji. Roze ir bērnībā noraidītas un apspiestas ķīniešu sievietes iemiesojums, kura savu vecāku iepotēto zemo pašnovērtējumu vēlāk kompensē ar egocentrisku rīcību. Savu pašvērtējumu viņa spējīga atgūt ar vīriešu uzmanības apliecinājumu palīdzību. Pašas vecāku greizās audzināšanas izkropļota, viņa bērnus izmanto vienīgi kā «jaukas dekorācijas» savai lielajai dzīves drāmai. Varbūt paralēles vilkt būtu pārspīlēti, taču arī Latvijā vīriešu kārtas pārstāvji vienmēr bijuši mazākumā, tāpēc daudzās ģimenēs dažkārt pārlieku saudzēti un loloti. Filma, kas kādam/kādai, iespējams, ļaus izprast savu pagātni un tagadni.
Kinoteātris «Rīga» Mazā zāle plkst 12:30
VIENKĀRŠI POPS
Par ko filma?
Kad Volgas - Donas kanāls atbrīvojas no ledus, tēvs Genādijs pārceļas uz dzīvi baržā, kas pārbūvēta par peldošu baznīcu. Genādijs dodas misijas braucienā pa upi uz attālajām Donas stepes sādžām. Kopš 1997. gada peldošās baznīcas Sv. Inokentijs ierašanās ir kļuvusi par gada centrālo notikumu daudziem Donas piekrastes ļaudīm. Padomju varas gados gandrīz visas baznīcas šajā reģionā tika sagrautas, un peldošā baznīca ticīgajiem ir vienīgā iespēja piedalīties dievkalpojumā un saņemt svēto sakramentu. Taču viss mainās, kad kārtējais misijas brauciens iegūst gluži negaidītu pavērsienu…
Kāpēc jāredz?
Latviešu dokumentālā kino režisora Anda Miziša vārds vairs komentārus neprasa. Viņš sevi pierādījis kā emocionāls, talantīgs režisors, kas spēj ielūkoties cilvēka dabas visslēptākajos un dīvainākajos nostūros. Mizišs savās dokumentālajās kino lentēs cenšas izprast cilvēka būtību, vienmēr atklājot tajā ko jaunu un pārsteidzošu. Tiem, kuri redzējuši viņa “Sekotājus’ un «Tārpu», interesanta šķitīs arī Anda jaunākā filma
Savukārt kinoteātris «K-Suns» šodien aicina noskatīties Austrālijas un Pakistānas kopražojuma filmu «Lauvas dēls»
Kinoteātris «K-Suns», plkst.16:45