3. Kas šodien jāredz «Arsenālā»? «Apollo» filmu TOP 5

Kinoteātris «Coca Cola PLaza» 3. auditorija plkst. 16:45
MĀJUPCEĻŠ
Par ko filma?
Džao un Ļu bija darbabiedri un pudeles brāļi, līdz Ļu aizgāja viņsaulē. Turot draugam doto solījumu, Džao dodas tūkstoš jūdžu ceļojumā pa Ķīnas putekļainajiem lielceļiem, lai nogādātu Ļu mirstīgās atliekas viņa piederīgajiem. Ar līķi uz pleciem sirmais kungs iepazīstas ar visdažādākajiem ļaudīm, kas ir gatavi viņam palīdzēt.
Kāpēc jāredz?
Ķīniešu režisora Čanga Janga «Mājupceļš» ir ceļa filma, kuras pamatā izmantots kāds patiess anekdotisks stāsts «iz dzīves». Jangs  to izpušķojis ar virkni anekdotisku piedzīvojumu, kā rezultātā mūsu priekšā ir gaišs, humora pilns, patiess stāsts par vienkāršiem cilvēkiem mūsdienu Ķīnā ne tik vienkāršās situācijās. Kaut arī «Mājupceļa» sākums liek domāt, ka skatāmies melno komēdiju, filmas gaitā humors kļūst labestīgs un maigs.Čangs Jangs pierāda, ka ir lielisks stāstnieks, skatītājs burtiski ienirst viņa uzburtajās Ķīnas lauku ainavās un neskaitāmajos tēlos, ar kuriem iepazīstas filmas galvenais varonis, kuru atveido ķīniešu aktieris-komiķis Zao Bensans. Melnais humors te mijas ar skumjām, komisms ar bezgalīgu mīlestību, uzticību un  prieku.

Kinoteātris «Coca Cola PLaza» 3. auditorija plkst 21:45
MĒĢEŅU PILSĒTA
Par ko filma?
Erlendurs ir policijas inspektors, kura dzīve nav no vieglajām: viņš dzīvo vientulībā, nepakļaujas pārinieka zobgalīgajām provokācijām, cenšas no narkotiku žņaugiem izvilkt savu meitu un ir uzņēmies atrisināt lietu, kuras atminējums sniedzas 30 gadu senā pagātnē. Askētiskajā kadrā pazib gan prātam neaptverami noziegumi, gan cilvēciskas vājības. Filma tapusi pēc Arnaldura Indridasona tāda paša nosaukuma romāna, kas 2000. gadā atzīts par labāko Ziemeļvalstu kriminālromānu. Tā saņēmusi piecas Islandes kinoindustrijas balvas Edda (labākā filma, režija, mūzika, aktrise, otrā plāna aktieris), kā arī Kristāla Globusu 2007. gada Karlovi Varu kinofestivālā.
Kāpēc jāredz?
Islande, kādu redzam Baltasara Kormakura filmā, noteikti nav tā pasakainā ledus valstība, kādu pazīstam no tūristu ceļvežu bukletiņiem. Kormakurs, kuru skatītāji noteikti vēl atceras pēc melnās komēdijas «Reikjavīke 101», kārtējo reizi rādot savu dzimto pilsētu Reikjavīki, jau atkal biedē skatītāju ar askētisku ekrāna poētismu, liekot saviem varoņiem baiso noziegumu ēnā klaiņot atsvešinātās tumšās ielās un atgriezties tikpat atsvešinātos dzīvokļos, kas drīzāk līdzinās morgiem, nevis dzīvu būtņu apdvēseļotiem mājokļiem. Ikviens filmas kadrs ir skumju, nelaimes un nolemtības piesūcināts, kamēr mūsu priekšā tiek izspēlēta komplicētu savstarpēji saistītu slepkavību vēsture vairāku gadu desmitu garumā.Šis filozofiskais detektīvs ne tikai aizrauj ar stāsta intrigu, bet arī pēta isolētās nācijas - islandiešu - personīgās, nedaudz ciniskās savstarpējās attiecības. Mistikas apvīta, baisa šarma piesūcināta filma

Kinoteātrī «K-Suns» šodien skatāma dokumentālā kino lente «Manas mātes», kas atspoguļo vācu režisora Rozas fon Praunheima bioloģiskās mātes meklējumus Latvijā, un aizkustinošā poļu režisores Dorotas Kedziravskas himna vecumam «Laiks mirt»

Kinoteātris «K-Suns» plkst. 14:45
MANAS MĀTES
Par ko filma?
95 gadu vecumā režisora Rozas fon Praunheima māte atklāj dēlam, ka vecāki viņu adoptējuši un ka īstenībā viņš piedzimis Rīgā, Latvijā. Tā nu pazīstamais vācu kino darbonis pavērš kameras objektīvu pret sevi un dodas meklējumos. Vai viņš ir ebrejs? Vai tā ir mīlestība vai traģēdija, kas Praunheimu ievedusi šajā pasaulē? Tas ir ne tikai viena cilvēka dzīvesstāsts, bet arī fascinējoša laikmeta liecība, kas stāsta par traģiskajiem notikumiem 40. gadu sākumā Latvijā. Filma tapusi kā veltījums viņa audžumātei, kura abu satikšanos dēlam raksturojusi kā mīlestību no pirmā acu skata.
Kāpēc jāredz?
Roza fon Praunens ir skandalozs vācu režisors, aktīvs geju tiesību aizstāvis un viens no Vācijas postmodernā kino spilgtākajiem pārstāvjiem, kas savās filmās visbiežāk skar homoseksuālisma problemātiku. Šoreiz viņš pievērsies savu sakņu apzināšanā, kas viņa ceļus ved uz Latviju. Filma vēlreiz «uzrok» pagājušā gadsimta četrdesmito gadu traģiskos notikumus Latvijā, savā būtībā  tā ir tikpat unikāla, cik unikāls ir ikviena cilvēka liktenis, kuru neatgriezeniski toreiz  izmainīja vēstures nežēlīgās dzirnas. Filma jo īpaši aktuāla šodien, kad joprojām turpinās latviešu tautas «izmētāšana» dažādos pasaules nostūros. Filma «Manas mātes» ir viena šīs nācijas pārstāvja mājupceļš.

Kinoteātris «K-Suns» plkst. 19:00
LAIKS MIRT
Par ko filma?
Aņela ir pārsniegusi 90 gadu vecumu, viņa mīt savrupmājā, kur katrs priekšmets liecina par pagājību. Sievietes ikdiena paiet, vērojot kaimiņmājās notiekošo un strīdoties ar dēlu, kurš ir pārliecināts, ka viņa speciāli izputina saimniecību. Aņelai nākas apjaust skarbo patiesību, ka vienīgā dzīvā būtne, kas viņu saprot, ir pašas suns.
Kāpēc jāredz?
Šī melnbaltā filma, kas saņēmusi četras Polijas kinofestivāla balvas, ir veltījums Polijas teātra un kino leģendai Danuta Zaflarskai, kurai šogad aprit 93 gadi, kaut patiesībā tā ir  dāvana visām vecmāmiņām, kas ar drosmi un optimismu atver savas mājas durvis vecumam, saglabājot sevī spēju priecāties par ikvienu mirkli. Filma  ir vienkārša, patiesa, sirsnīga un emocionāli dziļa. Viens no tiem izcilajiem kino darbiem, kam izdevies atklāt cilvēka dvēseles burvību, vienlaikus apzinoties Nāves klātbūtni. Filmas galvenie varoņi ir ne tikai Zaflarskas ģeniāli atveidotā Aņela, bet arī suns (viens no aizkustinošākajiem suņa «aktierdarbiem», kādu jelkad gadījies redzēt uz ekrāna) un vecā pamestā māja, kas ekrānā iegūst teju dzīvas būtnes aprises. Šīs savādās trijotnes attiecības sniegs jums neaizmirstamu dvēselisku ceļojumu. Tieši tādas filmas kā šī ir kino būtība.  Tas ir Kino ar lielo burtu.

Savukārt kinoteātris «Rīga» šodien piedāvā slavenā fotogrāfa Antona Korbijna režijas debiju «Kontrole»