10.septembris – Starptautiskā pašnāvību novēršanas diena

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem pasaulē vidēji 3000 cilvēki katru dienu izdara pašnāvības. Katrs cilvēks, kurš atņēmis sev dzīvību, atstāj neizdzēšamas pēdas sev tuvo cilvēku dzīvē. Šogad galvenā uzmanība Starptautiskajā pašnāvību novēršanas dienā tiek pievērsta pašnāvību profilaksei jebkura vecuma cilvēkiem. 

http://www.sva.gov.lv

SVA speciālisti uzsver, ka zemāk uzskaitītās pazīmes nevar uzskatīt par tādām, kas vienmēr liecinās par noslieci uz pašnāvību, tomēr tām ir jāpievērš uzmanība. Šīs pazīmes ir:

• Runāšana par nāvi: Cilvēks var runāt par miršanu, pazušanu vai došanos prom. Iespējamas arī runas par bērēm, pašnāvības izdarīšanas metodēm vai sevis ievainošanu. Bieži vien - jo detalizētāks ir cilvēka plāns, jo lielākam pašnāvības riskam cilvēks var būt pakļauts.
• Bezcerība: Cilvēks var ticēt, ka nekad nebūs labāk un nekas nemainīsies un/vai runāt par lietām, kurām nākotnē vairs nebūs piederīgs.
• Personības izmaiņas: Pēkšņas izmaiņas no bēdīga un nomākta garastāvokļa uz mierīgu un apmierinātu arī var norādīt uz cilvēka lēmumu izdarīt pašnāvību, par kuru cilvēks jūtās apmierināts, jo beidzot risinājums, viņaprāt, ir atrasts.
• Lietu pārkārtošana: var norādīt uz plānotu, drīz realizētu pašnāvību - cilvēks sāk aktīvi darīt lietas, kuras vēl pirms nāves grib paveikt - zvana seniem draugiem, atdod sev svarīgas personīgās lietas citiem cilvēkiem.

Lielāks risks pašnāvību izdarīt ir personām:

• ar psihiskiem traucējumiem (depresija, alkoholisms un personības traucējumi);
• ar psihiskām slimībām ;
• ar iepriekšējiem pašnāvības mēģinājumiem;
• ar pašnāvības epizodēm ģimenē, ģimenes alkoholismu;
• kuras šķīrušās, kļuvušas par atraitni vai ir vientuļas;
• kuras dzīvo vienatnē (ir sociāli izolētas);
• kuras ir bez darba vai aizgājušas pensijā;
• ar smagu zaudējumu bērnībā (vecāki, draugi).

No cilvēkiem, kuri saņem psihiatrisko ārstēšanu, lielāks risks ir tiem, kuri nesen izrakstīti no ārstēšanas iestādes.

Par iemeslu pašnāvībām var būt arī stresa izraisītāji sadzīves situācijās: laulāto šķiršanās; problēmas ģimenē; nodarbošanās vai finansiālā statusa maiņa; kādas cilvēkam nozīmīgas un svarīgas personas atraidījums; kauns par izdarīto.

Tādēļ, aicinām nebūt vienaldzīgiem pret saviem līdzcilvēkiem, jo arī Latvijā katru gadu pašnāvības izdara apmēram 500 cilvēki.
Viena no vissarežģītākajām problēmām ir sapratnes, ieinteresētības  un atbalsta trūkums potenciālā pašnāvnieka draugu vidū un ģimenē, lai laikus pamanītu pašnāvības veikšanas brīdinošos simptomus. Taču jāatceras, ka, lai arī daudzas pašnāvības ir novēršamas, ne vienmēr brīdinošos simptomus var apzināties un just.

Saistībā ar pašnāvībām nozīmīga problēma ir stigma jeb aizspriedumu pilnu attieksme. Šādu attieksmi pret sevi ir sajutuši daudzi cilvēki, kuri veikuši pašnāvības mēģinājumu. Stigmu pašnāvību gadījumos izraisa nepilnīga, neobjektīva izpratne, nezināšana vai vienkārši aizspriedumi pret to, kas ir ārpus cilvēka personīgās pieredzes loka. Turklāt cilvēks, kurš apsver domu par pašnāvību, var nesaņemt līdzjūtību tāpēc vien, ka līdzās esošie nezina ko teikt, kā izturēties.

Kopš 1993. gada Latvijā ir vērojama pašnāvību gadījumu skaita stabila samazināšanās tendence, bet to skaits joprojām ir liels un Latvija pašnāvību skaita ziņā ieņem vienu no pirmajām vietām pasaulē. Pašnāvību skaits, tāpat kā pacientu skaits ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem un alkohola atkarīgo cilvēku skaits,  ir raksturlielums, pēc kura var aptuveni novērtēt kopējo situāciju valstī garīgās veselības jomā.