Lato Lapsa: Draiskās Valentīnas jaukais «hobijs» un nejaukie skaitļi

Tātad — visnotaļ vienkārša matemātika no VID mājas lapā atrodamās amatpersonu deklarāciju datu bāzes.

2003. gadā Finanšu ministrijas valsts sekretāre sapelnījusi kopā 43 tūkstošus latu, no kuriem gada beigās viņai ir 10 tūkstoši latu skaidrā naudā un apmēram 12,2 tūkstoši latu noguldīti — kopā tātad 22,2 tūkstoši latu. Nav nekādu parādu, nav nekādu aizdevumu — viss vienkārši.

Gadu vēlāk: sapelnīti 53,5 tūkstoši latu, bet uzkrājumi strauji samazinājušies — kopā vairs tikai aptuveni 7500 latu. Nav veikti nekādi lielie darījumi, parādu nav, aizdevumu nav. Ko tas nozīmē? To, ka gada laikā Valentīna Andrējeva notērējusi — nav grūti sarēķināt — vairāk nekā 68 tūkstošus latu jeb virs 180 latiem dienā. Nu, ko, gadās.

Vēl gadu vēlāk — 2005. gada beigās no uzkrājumiem palikuši vairs tikai pieci tūkstoši latu skaidrā, nopelnīti kopā 65 tūkstoši latu, papildus tam veikti trīs aizņēmumi — kopā par aptuveni 8000 latu. Citu darījumu un parādu nav, tātad kundze tērējusi vēl nedaudz vairāk nekā gadu iepriekš — apmēram 75,5 tūkstošus latu vai vidēji apmēram 200 latus dienā. Arī — gadās, inflācija kā nekā.

2006. gada beigas: Valentīna Andrējeva deklarē, ka skaidrā naudā viņai glabājoties jau 9000 latu; gan aizņēmusies, gan aizdevusi viņa vienādas summas — pa 20 tūkstošiem latu, nopelnījusi gadā kopā nepilnus 48 tūkstošus latu, bet parādā nez kam ir jau ievērojami vairāk — kopā 67 tūkstošus latu. Tas savukārt nozīmē, ka gada laikā amatpersona notērējusi jau 91 tūkstoti latu. Un, tā kā nekādi atsevišķi lieli darījumi nav norādīti, tas nozīmē, ka kundzes vidējie ikdienas tēriņi bijuši jau apmēram 250 latu dienā.

Vēl pēc gada: Valentīna Andrējeva oficiāli apgalvo, ka skaidrā naudā viņai esot jau 12 tūkstoši latu un vēl nepilni 3100 lati bankā. 2007. gada laikā viņa sapelnījusi jau 75 tūkstošus latu, bet parādsaistības pieaugušas vēl par 41 tūkstoti latu un sasniegušas vairāk nekā 108 tūkstošus latu, bet nekādi lieli darījumi atkal nav veikti. Ko savukārt nozīmē tas? To, ka pērn viņa ik dienu vidēji tērējusi jau vairāk nekā 300 latus...

Ko visa šī vienkāršā aritmētika mums rāda? Neko par cilvēka vaļaspriekiem, kuri arī, ciktāl tie attiecas uz legālām lietām, ir katra paša privātā lieta. Toties — vairākas citas pilnīgi skaidras lietas gan.

Pirmā — monopolistu tarifu noteikšanas iestādi mūsu valstī vada cilvēks, kura izdevumi jau gadiem būtiski pārsniedz ienākumus. Vērā ņemams fakts, bet pats par sevi — nekas īpašs.

Otrā — šis cilvēks šo naudu tērē sazin kam, jo nedeklarē ne kādus vērā ņemamus darījumus, ne iegādātus transportlīdzekļus, nekustamos īpašumus vai citas lietas, kas oficiāli jādeklarē.

Tātad — vai nu cilvēks nedaudz krāpjas savā deklarācijā, vai arī naudiņa tiek vienkāršam patēriņam. Kas pats par sevi arī nav nekas slikts.

Trešā lieta — saliekam kopā pirmo un otro. Cilvēks patēriņam vai kam tamlīdzīgam tērē milzīgas naudas summas, no kurām lielu daļu nemaz nav nopelnījis. Piemēram, pagājušā gada laikā notērēti aptuveni 110 tūkstoši latu, no kuriem nopelnīti tikai 75 tūkstoši.

Un te nu jautājums — kur mūsu valstī augsta, ļoti augsta amatpersona, no kuras lēmumiem atkarīgs mūsu visu maciņu saturs, gada laikā var vienkārši tāpat papildus aizņemties 35 tūkstošus latu (vairāk, ja neņemam vērā deklarēto skaidrās naudas krājumu pieaugumu)? Vēl gadu iepriekš — 47 tūkstošus latu (vairāk, ja neņemam vērā 20 tūkstošu latu aizdevumu)?

Parasti cilvēki aizņemoties ir spiesti kaut ko ieķīlāt. Bet tas nav Valentīnas Andrējevas gadījums: viņas vienīgā deklarētā dārgā manta — īpašumā esošais dzīvoklis Rīgā saskaņā ar zemesgrāmatu informāciju nav ieķīlāts. Nekādas citas vērtīgas ieķīlājamas mantas regulatora vadītājai saskaņā ar viņas pašas deklarācijām vienkārši nav.

Tātad — kaut kur Valentīna Andrējeva jau divus gadus pēc kārtas aizņemas desmitus tūkstošu latu, un parādu summas pieaug. Aizdevējs nav zināms, bet ir skaidrs, ka tiek aizdotas nelielas summas (jo, ja būtu lielas uzreiz, tās taču vajadzētu deklarēt) un ka aizdevumu noteikumi ir ļoti īpatni — netiek prasīts kaut ko vērtīgu (tātad deklarējamu) ieķīlāt.

Un te nu viss ir skaidrs. Tas, uz ko nekavējoties vajadzīga skaidra atbilde — neatkarīgi no tā, ko prasa vai neprasa mūsu reizēm jautrā likumdošana, — ir: nekavējoties jānoskaidro un publiski jāpaziņo, kas un kāpēc tieši regulatora vadītājai uz ārkārtīgi dīvainiem nosacījumiem aizdod iespaidīgas summas un kādas ir viņas saistības pret šo dīvaino labsirdi.

Ja mūsu jaukajiem Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem un reizē ar viņiem visiem mūsu KNAB un prokuratūrām šis faktu uzskaitījums un šis jautājums nešķiet tūlītēju pārbaudi prasošs, viņi, visticamākais, ir uzskatāmi par korumpantiem vai stulbeņiem. Vai par abiem reizē.