Vairāku valstu seksologi ir veikuši šādu pētījumu. Rindā tika nostādītas trīs sievietes: viena — gara, otra — vidēja, trešā — īsa. Vīrieši vispirms skatījās uz sievieti, kura it kā kompensēja viņu pašu augumu: garajiem patika īsā, īsajiem — garā, bet vidējā patika visiem.
Pēc tam ar slēpto kameru tika fiksēti skatieni uz sievietēm ar vidēju augumu, kurām bija atšķirīga matu krāsa — blondīnes, brunetes, rudmates. Atkal tas pats likums: blondiem vīriešiem patika brunetes utt.
Ķermeņa proporcijas visus vīriešus piesaistīja apmēram vienādi. Vīrieši apskatīja katru sievieti, bet tā nu ir iekārtots, ka nevar ieraudzīt visu sievieti uzreiz, pilnībā, kaut kas viņā piesaista vairāk, kaut kas mazāk.
Apkopojot datus, rezultāti bija šādi:
acis — 22,6%
lūpas — 7,9%
figūra — 14,4%
gurni — 7,5%
krūtis — 11%
mati — 6,6%
smaids — 10,8%
gaita — 5,4%
kājas — 10,4 %
rokas — 3,4%
Šī tabula rāda: lai kura sievietes ķermeņa daļa būtu vispievilcīgākā, vienmēr atradīsies vīrietis, kurš to pamanīs.
Ir veikti daudzi un dažādi pētījumi, lai noskaidrotu, kas tieši cilvēka uzvedībā, izskatā, runas veidā piesaista pretējo dzimumu.
Tā, piemēram, vīrieši pievērš uzmanību tam, kā sieviete pret viņiem izturas, cik viņa ir pieejama, cik uzmanības pievērš vīrietim un vai sieviete ir spējīga likt vīrietim domāt par sevi seksuāli. Vēl vairāk vīriešu vēlmi iekarot sievieti palielina tas, ka viņa ir grūti pieejama, tas ir, grūti pieejama vairākumam vīriešu, bet viegli tam, kuru viņa izvēlējusies. Ja sieviete ir grūti pieejama visiem, tas vīriešus atbaida — viņa ir pārāk nopietna. Vīriešus piesaista sievietes, kuras izrāda par viņiem interesi.
Vīrieši labāk iepazīstas ar skaistām sievietēm, bet precas ar visai parastām. Kad runa ievirzās par precībām, vīrietis dod priekšroku sievietei, kura, pēc viņa domām, ir vairāk spējīga uz maigumu, pieķeršanos, kura māk mīlēt pa īstam.
Vīrieti pievelk izvēlētās sievietes personība, viņam noteikti ir jālepojas ar savu sievieti. Vīrietim ir svarīgi, ko par viņa izvēlēto sievieti saka viņa draugi un kolēģi. Te zināmā mērā parādās tās seno laiku vīrieša iezīmes, kad sieviete vīrietim bija trofeja.
Tradicionāli izstrādājies daudzējādā ziņā stereotipiskas sievietes ideāls: maiga, skaista, mīloša, pasīva un atkarīga, kura ļauj vīrietim justies stipram un enerģiskam.
Vīriešus piesaista sievietes pašpārliecinātība. Ja sievietes ķermenis nav pati pilnība, bet pozitīvais pašnovērtējums par savu ķermeni viņai ir, tas viņu padara tikpat pievilcīgu.