Ministrs jau ir mūsu pusē, bet svarīgi panākt dialogu ar valdības vadītāju, — atzīst Latvijas Veselības un sociālo darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris. Tieši tādēļ, lai arī vakar notikusī arodbiedrības pārstāvju un nozares ministra Ivara Eglīša tikšanās aizvadīta savstarpējas sapratnes gaisotnē, mediķi no rīt paredzētā streika un piketa neatteiksies. Tas būšot signāls valdībai un parlamentāriešiem kopumā.
«Mēs jau visu laiku speram soļus pretim, bet no valdības puses ir pilnīga ignorance,» teica V. Keris, paužot cerības, ka piektdien varētu kas mainīties. Uzreiz pēc piketa premjers, atsaucoties uz arodbiedrības vēstuli, rīt tās pārstāvjus uzaicinājis pie sevis. «Es ceru, ka mums par kaut ko izdosies vienoties,» viņš atzina, paužot neizpratni, vai tiešām valdībai viss ir jānoved līdz lielam sociālam sprādzienam, kad cilvēki savu neapmierinātību ar politiku būs gatavi paust tādā veidā, ka tas jūtami atsauksies uz sociālo stabilitāti un zināmā mērā uz tiesisko kārtību. «Es negribu runāt tik drūmas lietas, bet, ja jau premjers visu laiku saka: būs slikti, būs slikti, būs slikti, es jau arī varu teikt: ja valdība rīkojas tā, kā rīkojas tagad, būs vēl sliktāk, nekā viņi iedomājas,» teica V. Keris. Viņu nepatīkami pārsteidzis arī otrdien Saeimā, Veselības apakškomisijā dzirdētais, ka veselības aprūpei arī turpmākajos gados nav plānots palielināt IKP daļu. Šobrīd tie ir 3,5% no IKP. «Tādā veidā valdība praktiski apzināti stūrē veselības aprūpi uz privatizāciju ar visu no tā izrietošo,» secināja V. Keris.
Atzīstot, ka mērķi, kurus vēlas panākt mediķi, ir taisnīgi, I. Eglītis, trešdien arodbiedrības pārstāvjiem solījis darīt visu iespējamo, lai medicīnas darbiniekiem palielinātu algas no sistēmas iekšējiem resursiem. Jau tuvākajā laikā ministrija arī plāno iesniegt aicinājumu Finanšu ministrijai palielināt akcīzes nodokli tabakai un alkoholam, lai šos līdzekļus virzītu onkoloģisko pacientu ārstēšanai.
Lai arī, meklējot papildu finansējumu, zināms slogs varētu gulties uz pacientu pleciem, jau iepriekš I. Eglītis uzsvēra, ka nauda jāatrod. Ar algu iesaldēšanu var ne tikai panākt, ka darbu pamet arvien vairāk mediķu, bet tiks dots negatīvs signāls tiem jauniešiem, kas domā — studēt vai nestudēt medicīnu. Bet tieši mediķu, jo sevišķi medicīnas māsu, trūkums ir viena no lielākajām problēmām veselības aprūpē, ko var atrisināt tikai jaunās ārstu paaudzes ienākšana.
Rītdien paredzētajā akcijā iesaistīsies arī ģimenes ārsti, kuru situācija arī pašu ārstu vidū gan tiek vērtēta kā viena no stabilākajām Latvijas veselības aprūpes sistēmā un finansējums — no labākajiem. Lauku ģimenes ārstu asociācijas priekšsēdētāja Līga Kozlovska «Neatkarīgajai» sacīja, ka ģimenes ārsti streikā iesaistīsies visā Latvijā. «No pulksten 10 līdz pulksten 11 netiks pieņemti plānveida pacienti — kā atbalsts streikam. Citi, kuri tuvāk Rīgai, brauks arī piketēt pie Saeimas,» viņa piebilda. Pēc L. Kozlovskas teiktā, šajā akcijā ģimenes ārsti aizstāvēs tās pašas prasības, ko citi mediķi. Taču papildus ar Veselības ministriju tiek risinātas sarunas arī par prakses uzturēšanas finansējuma palielināšanu. «Mēs esam tikai 20% no Latvijas ārstiem, bet nosedzam 70% visu apmeklējumu. Un pieejamība jebkurā valstī ir prioritāte,» norādīja L. Kozlovska. Ģimenes ārsti būšot gatavi iesaistīties arī oktobra nogalē paredzētajā streikā, ja kompromisi ar valdību netiks panākti un tāds notiks. «Veselības aprūpes sistēma jau ir viena,» L. Kozlovska pamatoja ģimenes ārstu iesaistīšanos.
Vēl viens protests, kuru organizēs Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, plānots 7. oktobrī. Tajā Latvijas iedzīvotāji tiek aicināti solidarizēties ar Eiropas Arodbiedrību konfederācijas manifestāciju Par cienīgu darbu un cienīgu samaksu, kas 7. oktobrī notiks Parīzē, lai protestētu pret pastāvīgo cenu pieaugumu un dzīves dārdzību.