Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9861168t1hfc4b.jpg)
Jūs esat atnācis pēc darba mājās. Dzīvokļa durvis aizvērās un, liekas, aiz tām palika visi jautājumi. Bet pelnītai atpūta tā arī nebija lemts sākties: dzīvoklis pārpildīts ar skaņām. Durvju čīkstēšana un skaņas no virtuves, mājinieku soļi, darbojošies sadzīves priekšmeti, kaimiņu skaļās sarunas...
Tas viss kopā veido skaņu kakofoniju, sadzīves troksni, bet no tā rodas trauksme, stress, nogurums. Un izvirzās mūžīgais jautājums: ko darīt? Atbrīvoties no tā var divos veidos: samazināt trokšņa avota līmeni (kad tas ir iespējams) vai nolikt šķērsli trokšņa priekšā.
Sienu un starpsienu skaņas izolācija
Jebkura telpa ir norobežota ar sienām, kuras ir kā šķērslis skaņu viļņiem. Ir divu veidu šādas konstrukcijas: vienslāņainās (bieži viengabalainas – ķieģeļu, dzelzsbetona, akmens un citas) un daudzslāņainas, kuras sastāv no dažādu materiālu līstēm. Paaugstināt skaņas izolāciju sienām var šādā veidā.
Pirmais veids – izdarīt tā, lai skaņu vilnis nevarētu likt sienai svārstīties, līdz ar to ienesot skaņu telpā. Tāpēc šķērssienai jābūt vai nu masīvai (smagai), vai cietai. Jo smagāks un biezāks monolīts un augstāka skaņas frekvence, jo mazāk siena svārstās, un tā skaņas izolācijas spējas ir labākas. Sienas no celtniecības materiāla ar šūnainu atklātu uzbūvi (piemēram, no porainā betona) rūpīgi jāapmet. Tā jūs novērsīsiet skaņu viļņa izkļūšanu caur porām.
Otrais ceļš – panākt skaņas viļņa enerģijas uzsūkšanu (absorbēšanu) norobežojošās konstrukcijas iekšpusē. Šo uzdevumu realizē ar daudzslāņainu konstrukciju no porainiem un šķiedras materiāliem. Skaņa it kā «iestieg» tajos. Daudzslāņainā konstrukcija sastāv no dažādu materiālu plāksnēm, starp kurām atrodas gaisa josla. Šādā uzbūvē svārstības noslāpst ātrāk nekā viendabīgā materiālā. «Slāņainajās» šķērssienās skaņu slāpējošās īpašības salīdzinoši mazā blīvumā var salīdzināt ar viengabalainas sienas īpašībām. Šķērssiena, kuras biezums 150 mm ar 40 mm ar minerālvati pildītu slāni un 100 mm gaisa dobumu, apšūta no ārienes ar dubultām ģipškartona plātnēm, kuru biezums ir 12,5 mm, katra nodrošina skaņas izolāciju par 52 dB (decibeliem). Tas ir pilnīgi pietiekami, lai aizsargātu no trokšņa, ko rada sadzīvē pazīstami skaņas avoti. Kā aizpildītāju visbiežāk izmanto uzņēmuma ISOVER un PFLEIDERER plāksnes no stikla šķiedras un uzņēmuma ROCKWOOL un PAROC no minerālās vates, kā arī citu uzņēmumu akustiskos materiālus ar slāņainu vai šūnainu uzbūvi. Paši par sevi šie izstrādājumi neglābj telpu no skaņas iekļūšanas, bet, iekļaujot tos sastāvā ar starpsienu, spējīgi uzlabot tās skaņas izolējošās īpašības.
Grīdas un griestu skaņas izolācija
Telpu skaņas izolāciju no augšas un apakšas nosaka starpstāvu pārlikums. Kā papildus skaņas izolatoru var uzlikt piekaramos vai piešujamos griestus. Šajā gadījumā ne viss ir viennozīmīgi. Tā, papildus skaņas izolācijas indekss nepārsniedz 8 dB (decibelus), un arī bez uzbūves trokšņa iespaida uzskaites.
Daudz iespaidīgāka ir grīdas skaņas izolācijas ierīkošana. To var uzmontēt uz paliktņiem vai uz elastīga («peldoša») pamata. Trieciena troksni samazina ar paliktņiem no dažādiem materiāliem. Vidēji «peldošā» grīda spēj samazināt visvairāk sadzīvē izplatītos trokšņus par 8–33 dB, kuru svārstību frekvence ir no 150 līdz 300 Hz.
Glābjoties no trokšņa, jūs varat saskarties ar lielu daudzumu negaidītu jautājumu. Piemēram, klājot linoleju ar samtainu pamatni tieši uz dzelzsbetona plāksnes, kuras biezums ir 220 mm, skaņas izolācija bieži no apakšas pat pasliktinās par 1–3 dB. Nepatikšanu vaininieki – rezonatīvās svārstību parādības.
Daudzstāvu mājās, lai cīnītos ar trieciena troksni, lieto starpliku materiālu. Ar tiem aizsargā nesošo elementu savienojumus. Pietiekami iespaidīgs ir, teiksim, rullis kramzemes šķiedras Supersil, kura biezums ir 6 mm, tas palīdz samazināt troksni līdz 27 dB.
Logu un durvju skaņas izolācija
Logu un durvju skaņas izolācija ir ļoti svarīga, jo aizsardzību no ielas gaisa trokšņiem nosaka nevis sienas, kuras izvirzās ielas pusē, bet tieši logi. Viens no vislabākajiem jautājuma risinājumiem ir ierīkot plastmasas logus, piemēram, stikla paketes ar laminētiem stikliem, kuriem atstarpe starp stikliem piepildīta ar argonu. Turklāt uz robežas starp slāņiem notiek skaņas viļņa atstarošana pretējā virzienā.
Telpu hermetizācija
Šķērssienām jābūt balstītām tikai uz pārseguma plāksnēm vai spraišļiem, kuri novietoti starp sijām, bet nekādā gadījumā ne uz paliktņa vai uz grīdas. Tas izslēgs svārstību nodošanu tālāk, kuras rodas no staigāšanas.
Spraugas zem durvīm, atstarpes sienās un šķērssienās, temperatūras un celtniecības konstrukciju nosēšanās šuves vienmēr kaitēs telpas skaņas izolācijai. Piemēram, 15 mm vēdināšanas eja zem starpistabu durvīm samazinās šķērssienas skaņas necaurlaidību par 5–9 dB. Bet sienas, kura sadala istabas, elektrības kontaktu caurums, pat pie indeksa 50 dB ļaus sarunāties ar kaimiņiem. Tieši tāpēc vēdināšanas caurumu starpistabu durvīs vajadzētu aprīkot ar aizveramiem aizkariem.
Elektrības kontaktus vajadzētu novietot ar nobīdi līmeniski, tādējādi likvidējot trokšņa spraugas. Būvējot apgaismošanas iekārtas sienās un griestos, neaizmirstiet rūpīgi aizdrīvēt paliekošās spraugas un plaisas. Tas varētu ievērojami samazināt norobežojošās konstrukcijas skaņas izolācijas indeksu.
Tāpat vajadzētu vērst uzmanību uz sienās un griestos iebūvēto skaņas izolāciju papildus aprīkojumiem. Piemēram, ir vērts uzcelt šķērsli trokšņa ceļā, kurš izplatās pa ventilācijas sistēmas gaisa pārvades kārbām.