«Iepazināmies, izmantojot internetu. Viņš man piezvanīja... Tagad partneris ir izteicis vēlēšanos precēties ar mani un šobrīd gaida manu jāvārdu laulībām, taču jūtu, ka svārstos. Būtu interesanti uzzināt jūsu viedokli par šo datumu kombināciju.
Apvārdota vai mīloša?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Mūsu attiecības joprojām ir romantiskas, redzu tajās daudz skaista, taču bieži sastopos ar problēmu, ka mans, iespējams, potenciālais vīrs ir pārlieku tendēts uz apvārdošanu — tādu kā solījumu izteikšanu, bet izpildīt tos viņam nākas grūti, šobrīd pat baidos, ka neiespējami. Tā arī viņa sacītais var izrādīties pasakas.
Tādējādi skaistais ir vārdi, bet, ja vēlos kādu konkrētu rīcību, sanāk tāda kā spiedīga atmosfēra. Tas manī rada šaubas, vai esmu viņa vienīgā aizraušanās. Jo vārdus sacīt ir viegli... bet darīt jau grūtāk. Līdz ar to mani sāk arī šī doma traucēt. Varbūt mēs esam galīgi nepiemēroti...»
(Tas ir fragments no Annas vēstules astroloģei Akvelīnai Līvmanei.)
Bažas — iemesls nēvārdam
Dzimšanas dati, ko Anna atsūtīja, iedoti ļoti aptuveni un neprecīzi, taču galvenās līnijas uzrādās. Interesantākais — vīrietis ir deviņus gadus jaunāks, un viņa dzimtā zeme ir Ēģipte... Bažas par šīm attiecībām norāda sieviete pati.
Abu attiecības ir uguns un ūdens — pilnas ar galējībām, un tas, kas sākumā var likties pievilcīgs, ar laiku var pārvērsties pretmetā. Vīrieša kartē akcentēts mākslinieciskums, daudzveidība, arī zināms savu uzskatu kopums un nemainība. Sievietes un vīrieša spēki ir nevienādi, uzskati, kas sākumā neparādās, kļūs redzami daudz vēlāk. Tad arī, iespējams, sagaidāmas cīņas par goda jēdzienu, izglītību un katra personisko neatkarību.
Sievietei imponē vīrieša neatkarīgā domāšana un oriģinalitāte, bet mēģinājums pārveidot vīrieti nenovedīs ne pie kā laba. Viņš vēlas radīt mistisku iespaidu un apmāt sievieti ar savu izvairību, mēģinot aizslīdēt no viņas redzesloka.
Protams, jāizvēlas sievietei pašai, tomēr pārāk daudz pēdējos gados mūsu presē ir lasīts par sieviešu vilšanos tieši šādās situācijās — iepazīšanās internetā ar citas kultūras cilvēku. No vēstules gan īsti nav saprotams, kādas ir šīs attiecības — tikai virtuālas vai arī tās ir tiešas, un sieviete jau dzīvo Ēģiptē. Varbūt vīrietis jau ir ienācis viņas dzīvē šeit.
Ja tās ir tikai sapņu un sarunu līmenī, ir vērts izanalizēt pašai sevi un savas vajadzības. Varbūt vēlēšanās pēc vīra un laulības ir nevis iekšēja nepieciešamība, bet kā protests pret dzīvi. Ja sieviete nav apprecējusies līdz trīsdesmit piecu gadu vecumam, tās var būt bailes no tālākās dzīves vienatnē, kaut arī Annai viņas īstais drošais plecs varētu parādīties daudz vēlāk vai arī būt vecāks par viņu. Mīlestības trūkumu savā dzīvē viņa cenšas kompensēt ar ilūzijām par laimi caur internetu.