Donžuans gultā – ar donžuanu

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: EPA

Reiz lasīju, ka kaut reizi mūžā sievietei jāļaujas būt donžuana savaldzinātai un pavestai. Kāpēc? Nu varbūt tāpēc, lai būtu ko atcerēties mūža nogalē, atmiņu takas staigājot. Donžuani ļoti atšķiroties no «lāga puišiem».

Nu ne jau gluži minētā rakstiņa iespaidā, bet reiz patiesi arī pati ļāvos donžuana valdzinājumam.

Mūs sapazīstināja puisis, kas īstenībā bija iekārojis mani, bet es spītīgi atraidīju viņa uzmanības apliecinājumus. Viņš bija «lāga puisis».
Vai nu aiz atriebības — sak, še tev, tevi pavedīs un pametīs.Vai gluži otrādi, cēlu jūtu vadīts — ja netiek man, lai tiek manam veiksmīgajam draugam — reiz kādā stipri vēlā stundā pie manis ieradās divi viesi. Mans atraidītais pielūdzējs un viņa draugs, Rīgā labi pazīstams donžuans.

Lāga puisis, sperot pirmos soļus pāri slieksnim, paziņoja, ka tas otrs dikti esot gribējis iepazīties. Tas otrs taisnojās: tu pats mani šurp atvilki. Man atlika skābi pasmaidīt un nekļūt rupjai, lai nelūgtos viesus neizvadītu ārā pa durvīm, pārkāpjot jebkādus etiķetes noteikumus. Mana savaldīšanās tika apbalvota ar galantu aplidošanu.

Nu jā, tagad varu tā teikt: laikam jau reiz tiešām jebkurai sievietei jāizbauda donžuana aplidošana. Tā, kā māk pievērst uzmanību sievietei šīs sugas vīrieši, to nemāk neviens cits. Tiesa gan, uzreiz pašai sevi jābrīdina, ka šis te eksemplārs ir visas tautas īpašums, tas ir, tautas sievišķās daļas. Nav jācenšas viņu iegūt pavisam.

Viņš atspurgs, sajauks prātu, uzbangos veselu izjūtu gammu. Katra izjūta apliecinās — tu esi sieviete, tu esi brīnišķīga sieviete! Un tad, nedaudz palietojis tevi, donžuans dosies tālāk.

Ko darīt? Neko. Ļauties mirkļu burvībai, izbaudīt tos un vienkārši neko vairāk negribēt.

Es saspītējos. Aiz nevēlēšanās «būt palietotai», nākamajās tikšanās reizēs es pati pārtapu donžuanā brunčos un pūlējos pārspēt donžuanu biksēs. Viņš paveda mani un es itin sparīgi pretī pavedu un kārdināju viņu. Gan ar izteikti sievišķīgiem augš- un apakš- tērpiem, gan nekautrīgiem pieskārieniem un neķītriem čukstiem ausī publiskās vietās, gan izsmalcinātiem glāstiem seksa laikā.

Nācās pastudēt paprāvu kaudzīti grāmatu, kas par attiecīgo tēmu nopērkamas Rīgas grāmatnīcās. Lai nesmīn visgudrie skeptiķi, bet šais gramatās, nudien, atrodami lietojami padomi. Man tie visnotaļ noderēja un kārdināšana sanāca. Vismaz man tā likās. Arī pavešanas objekts īpaši neturējās pretī.

Kas notiek, ja satiekas divi donžuani (nu labi, viens no viņiem pietēlo, un tā biju es)?

Viņi viens otram atzīstas, ka katrs atsevišķi ir baigi foršs un arī kopā piedzīvoti lieliski brīži, bet ar to viss arī beidzas. Mendelsona kāzu maršs neskan.

Uz atvadām, jūtot, ka tūlīt beigsies mūsu abu «lietošanas termiņš», realizēju viņa kvēlāko seksuālo fantāziju. Pēc tam, kad pārgāja pēcorgasma trīsas, piecēlos, apģērbos un izgāju pa durvīm, neatvadījusies. Šāds teatrāls noslēgums drīzāk bija vajadzīgs man nekā tam, kurš palika gultā guļam.

Un, protams, manas būtības naivākā daļa cerēja, ka man skries pakaļ vai vismaz meklēs iespēju turpināt tikties. Es taču tā centos!

Ne nu skrēja, ne meklēja. «Lietošanas termiņš» bija neatgriezeniski beidzies.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu