Mācību grāmatas — bezmaksas izglītības cena

Par spīti Satversmei un Konkurences padomei

Tieši pirms jaunā mācību gada sākuma publiskajā telpā parādījās tiesībsarga Romāna Apsīša paziņojums, ka «situācijās, kad vecāki ir spiesti iegādāties mācību grāmatas par personiskajiem līdzekļiem, tiek pārkāptas bērnu tiesības uz bezmaksas izglītību». Kā atzina vairāku aptaujāto skolu pārstāvji, lielākoties bērnus ar mācību grāmatām nodrošina skolas bibliotēka, tomēr dažos gadījumos kāda grāmata jāpiepērk arī skolēna vecākiem. Te gan jāpiebilst, ka vairāk paveicies tiem vecākiem, kuru bērni apmeklē skolu «bagātajās» pašvaldībās, jo tieši tās piedalās mācību grāmatu līdzfinansēšanā skolas bibliotēkām. Arī Konkurences padome (KP) 2008. gada sākumā publiskotajā ziņojumā par mācību grāmatu tirgu atzīmē, ka «šobrīd pārāk liels finansiālais slogs mācību literatūras iegādei tiek uzlikts vecākiem, jo tiem, pēc Latvijas Izglītības apgādu asociācijas sniegtās informācijas, nepieciešamās mācību literatūras iegādei ir jātērē aptuveni 70–75% līdzfinansējuma gadā».

Darba burtnīcas — izdevīgs bizness?

Lauma Krogzeme, kuras dēls mācās vienā no Rīgas skolām, atzīst, ka mācību iestāde nodrošina ar visām mācību grāmatām, tomēr līdz Satversmē paredzētajai bezmaksas izglītībai vēl tāls ceļš ejams. «Mani vājprātā tracina situācija ar darba burtnīcām,» savu sašutumu pauž L. Krogzeme, «tajā laikā, kad es mācījos skolā, bija tikai līniju un rūtiņu burtnīcas, kurās tika pārrakstīts uzdevuma teksts, tādējādi tika trenēts arī rokraksts. Šobrīd bērnam ir burtnīca, kurā viss jau ierakstīts, un viņam tikai jāievieto divi vai trīs burtiņi. Šādas darba burtnīcas ir gan pirmajā, gan otrajā, gan arī vecākajās klasēs. Mans dēls mācās 7. klasē, un var teikt, ka viņš tikai tagad tā pa īstam ir iemācījies rakstīt, jo nav jau bijusi vajadzība. Nemaz nerunājot par to, cik šīs darba burtnīcas maksā!» Skolnieka mamma saka, ka, viņasprāt, situācijā ar darba burtnīcām ir novērojams izteiktāks izdevēju bizness nekā parasto mācību grāmatu izdevniecībā. Ja mācību grāmatu vēl var pārpirkt no vecāka skolasbiedra vai varbūt pat mantot no brāļa vai māsas, tad darba burtnīca katram bērnam ir vajadzīga pilnīgi jauna.

Arī Rīgas 31. vidusskolas direktore Iveta Stivriņa stāsta, ka viņas vadītās skolas vecākiem pārsvarā ir jāpērk tikai darba burtnīcas, jo mācību grāmatas pieejamas skolas bibliotēkā. Tomēr direktore norāda, ka situācija, ka mācību grāmatas vienā priekšmetā mainās ik pēc pāris gadiem, nav normāla. «Īpaši tas ietekmē skolēnus, kas pārnāk no citām skolām. Manuprāt, tas saistīts ar kopējās izglītības sistēmas trūkumu. Būtu labi, ja, mainoties standartiem, būtu saskaņotas arī mācību grāmatas, jo ir situācijas, kad jaunais izglītības standarts ir apstiprināts, bet jaunās mācību grāmatas vēl nav,» skaidro I. Stivriņa. «Pie tam — to grāmatu cenas, kas ir pieejamas, ir pārāk augstas, tāpat visas mācību grāmatas ir pārāk lielas un smagas. Skolēniem nākas nēsāt lielus smagumus, jo mēs nevaram nodrošināt otru grāmatu skolā. Protams, tas ir grāmatu izdevēju interesēs, ka mācību materiāli mainās un to cenas aug, taču nevarētu teikt, ka mācību grāmatu tirgū ir jūtams kāds monopols.»

Savukārt Aleksandrs Briedis, kas vairāk nekā 40 gadus darbojas interešu izglītībā un 2001. gadā atzīts par labāko interešu izglītības skolotāju, stāsta, ka pats cieši saskāries ar nejēdzībām mācību grāmatu sfērā, jo trīs mazbērni šobrīd mācās skolā. «Izglītības un zinātnes ministrija pārprot demokrātiskas valsts pamatprincipus, jo šobrīd veikalos ir pārāk liels mācību grāmatu piedāvājuma klāsts. Viens un tas pats autors izdod grāmatas un darba burtnīcas vairākās izdevniecībās, un vienīgais, ko šāda dažādība rada, ir juceklis, kurā īsti neorientējas ne skolotāji, ne vecāki. Pie tam katrs skolotājs var izvēlēties, no kādas grāmatas mācīt, līdz ar to viens un tas pats priekšmets vienā skolā tiek mācīts no trim dažādām grāmatām.» A. Briedis uzskata, ka skolās aktīvāk būtu jāaicina skolēnus ziedot grāmatas, kas vairs pašiem nav vajadzīgas, tādējādi varētu tikt ietaupīti līdzekļi, ko skola tērē jaunu mācību materiālu iegādei. Tāpat izglītības darbinieks norāda, ka nebūtu slikti, ja darba burtnīcas tiktu aizpildītas ar zīmuli. «Izmantojot darba burtnīcas vienu reizi, milzīgs papīra daudzums aiziet zudumā. Ja būtu iespējams izmantot vienu burtnīcu vairākas reizes, tā būtu reāla ekonomija,» skaidro A. Briedis. 

ISEC apstiprina, izdevēji izdod

Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) vadītājas vietnieks izglītības satura un tālākizglītības jautājumos Imants Vasmanis norāda, ka statistika un aptaujas liecina — šobrīd skolu bibliotēkas kopumā ir nodrošinātas ar pamatskolai un daļēji arī vidusskolai domātajām mācību grāmatām. «Saskaņā ar Izglītības likuma 29. pantu par izglītības iestādes nodrošināšanu ar tās darbībai nepieciešamajiem finanšu un materiālajiem līdzekļiem, tai skaitā mācību grāmatām, ir atbildīgs izglītības iestādes dibinātājs — pašvaldība. Ņemot vērā to, ka daudzu pašvaldību maksātspēja ir nepietiekama, papildus no valsts budžeta izglītības iestādēm piešķir līdzekļus ISEC apstiprinātās mācību literatūras iegādei,» skaidro I. Vasmanis. Tieši ISEC ir tā institūcija, kas organizē pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības satura izstrādi, veido mācību priekšmetu standartu, kā arī organizē mācību grāmatu izvērtēšanu un apstiprināšanu.

I. Vasmanis stāsta, ka, apstiprinot izglītības standartam atbilstošus mācību materiālus, vērtēts tiek kopumā viss izdevēja iesniegtais komplektizdevums — mācību grāmata un metodiskie līdzekļi. Komplektizdevumu pēc vienotiem kritērijiem novērtē divi recenzenti viena mēneša laikā. ISEC apstiprinājums ir spēkā attiecīgo mācību priekšmetu standartu esamības laikā. Komplektizdevumi tiek iekļauti ieteicamās literatūras sarakstā, un izglītības iestādes tos var iepirkt par atvēlētajiem valsts budžeta līdzekļiem. Kā skaidro ISEC pārstāvis, «iemesli, kādēļ ir jāiegādājas jaunas grāmatas, var būt saistīti ar to, ka līdz šim lietotās grāmatas vairs nav darba kārtībā vai skolotāji var izvēlēties jaunas grāmatas, kas, viņuprāt, vairāk palīdz mācību procesā».

Par to, lai skolotājam būtu, no kā izvēlēties vispiemērotāko mācību grāmatu, Latvijā rūpējas septiņas izdevniecības. KP savā atzinumā norāda, ka «mācību grāmatu izdevēju loks Latvijā ir samērā nemainīgs». Gandrīz puse no mācību grāmatu tirgus pieder SIA «Apgāds Zvaigzne ABC». Tomēr uzņēmuma reklāmas un mārketinga daļas vadītājs Gints Balodis norāda, ka konkurence mācību grāmatu tirgū Latvijā tomēr ir liela. «Tas, ka esam lielākā izdevniecība, nedod mums nekādas privilēģijas. Nevar runāt arī par monopolu kādā nozarē, jo katrai izdevniecībai ir izvēle, ko ražot. Mēs taču nevaram noteikt, ko ražot vai neražot «Pētergailim» vai kādai citai izdevniecībai,» skaidro «Apgāds Zvaigzne ABC» pārstāvis. «Jaunu mācību grāmatu iznākšanu nosaka Izglītības un zinātnes ministrija — ja tā izveido jaunu standartu, tad mēs no savas puses veidojam darba grupu un piedāvājam izdot šo mācību grāmatu. Man ir grūti pateikt, par cik cenas mācību grāmatām cēlušās salīdzinājumā ar pagājušo gadu, taču varu apgalvot, ka mēs neceļam cenas tikai prieka pēc. Nosakot jaunas cenas, mēs skatāmies, kā mainījušās grāmatu izmaksas, un tikai tad lemjam par izmaiņām.» G. Balodis piebilst, ka jebkurā gadījumā Latvijā ir vislētākās mācību grāmatas Eiropā. Pat Lietuvā un Igaunijā, kur izejvielu un darbaspēka izmaksas ir līdzīgas, mācību grāmatu cenas esot augstākas. Te gan jāpiemin tiesībsarga atzinumā par mācību grāmatām minētā ārvalstu pieredze — Igaunijā ar mācību grāmatām pilnībā tiek nodrošinātas pamatskolas klases, no šī mācību gada valsts gādā arī par darba burtnīcām, turklāt visi skolēni saņem arī brīvpusdienas, savukārt Somijas pamatskolās skolēni bez maksas tiek nodrošināti ar mācību grāmatām un mācību materiāliem, skolas transportu un brīvpusdienām. Tādējādi, kaut arī mācību grāmatu cenas varbūt ir augstākas nekā Latvijā, šie izdevumi gulstas uz valsts, nevis ģimenes pleciem.