Situācija bija tāda: Arta un Pauls kopā ir jau vairākus gadus. Artai patīk mazliet noslēgtais, staltais un gādīgais vīrietis, tāpēc Arta aizvien vairāk sevi pieķer pie domas, ka labprāt mītu gredzenus ar Paulu.
Meitenīte un puika
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Diemžēl lielos svētkus katrs no viņiem parasti sagaidīja katrs savas ģimenes lokā, līdz beidzot pērngad abi palika kopā. Gadu mijā saskandināja glāzes, un Pauls tūdaļ ar mobilo aizskrēja uz blakus istabu apsveikt tuviniekus, jo dzīvojamā istabā nebija zonas.
Pauls atgriezās pēc minūtēm 15. «Bet mani tu neapsveiksi?» izbrīnā iesaucās Arta. «Kā tevi? Mēs taču kopā sagaidījām jauno gadu! Ko tu vēl gribi?!» Pauls bija pārsteigts.
Kā jūs domājat — vai Arta un Paulis reiz nonāks līdz kāzām?
Situāciju komentē Aldis Siliņš, Dailes teātra aktieris:
Sievietes izdomātās laulības
Manuprāt, Arta mazliet uzspiež sevi. Tāpēc arī Pauls no viņas izvairās. Varbūt viņš nemaz nav gatavs precēties ar viņu. Viens ir tas, ka Arta izdomājusi šīs varbūtējās laulības, bet ko par tām domā vīrietis... Un kāda tad ir šī sieviete, ja Pauls šādā brīdī izmūk ārā? Pauls izskatās lāga puika, viņš grib, lai viss notiek skaisti. Bet pienāk brīdis, kad...
Arta gaidīja Paula buču... Cik mēs vispār dzīvē ko gaidām? Iespējams, paši izdomājam kādu scenāriju, kā vajadzētu notikt... Un kā notiek īstenībā? Vai šis vīrietis vispār dod bučas? Ir cilvēki, kuri skūpstās pa labi un pa kreisi — viņiem tas ir komunikācijas veids. Varbūt Paulam šī viena buča nozīmē ļoti daudz? Ja tā, šī ir versija, kāpēc viņš viņai neiedod buču, kad viņa to ļoti gaida.
Vai galvenais ir apprecēties
Jebkurā gadījumā šķiet, ka Pauls nav gatavs tālākām attiecībām. Viņš izvairās no šā soļa, apzinoties to, ka ir jaunais gads... Ne velti saka, kā gadu iesāksi, tā tas aizies. Viņa jau ar pavērtām lūpām veras pret viņu, un šajā brīdī viņš saka: «Vai...»
Viens ir gatavs precēties, otrs... Un ko vispār mūsdienās nozīmē precības? Manuprāt, tā ir formalitāte. Un, ja Arta grib precēties, nevis dzīvot kopā ar Paulu, rodas jautājums: ko tad īsti viņa grib? Būt kopā ar Paulu vai būt precētai? Turpinot tālāk: māja, bērni utt. Tikpat labi būt neprecētai.
Abiem alkas pēc romantikas
Viņi abi ir diezgan romantiski noskaņoti vai arī vismaz alkst pēc romantikas: meklējuši papardes ziedu, lidojuši debesīs Lieldienās... Arī lauku mājas, Paula rūpes par eglīti, lai iepriecinātu Artu...
Manuprāt, pēc tāda gājiena, kad vīrietis paķer mobilo telefonu un izskrien ārā, nākamajā rītā vienkārši jāapsēžas pie apaļā galda un jāizrunājas. Nav jau svarīgi, kurš ko izdomājis. Varbūt viņi nav radīti viens otram. Kad sieviete kaut kam nobriest, tas ir nopietni. Manuprāt, vīrietis biežāk lidinās pa gaisu, lai gan, kad arī vīrietis ko nolemj, tas ir nopietni.
Viņi ir izdomājuši viens otru
Arta ir sacerējusies un grib cilvēku, kuru principā nepazīst. Tas ir pilnīgi cits cilvēks, nekā viņa iedomājusies. Un Pauls — kāpēc viņš Artu moka? Šajā gadījumā Pauls ir pietiekami gļēvs vai dumjš, ja redz, ko viņa grib, bet nav gatavs to pateikt vai paskaidrot ko citu. Arta ir ceroša un gaidoša maza meitenīte, Pauls — apjucis puika, kam patīk, ka viņam pievērš uzmanību. Puika un meitene...
Tas vispār ir ļoti interesants jautājums — cik cilvēku pieņem šo dzīvi, kas viņos notiek, un kā viņi tajā dzīvo. Vai nav tā, ka lielākā daļa vienalga paslēpjas no šīs dzīves, respektīvi, iegrimst darbā, netiklā paradumā vai... Kā vispār pieņemt dzīvi un kā tajā dzīvot?
Situācijas vērtējums: Viņam — 1, Viņai — 1. Pāra izredzēm — 1.