Stereotipi šajā gadījumā ir tradīciju pamats, bet tos var sastapt arī saskarsmē, etiķetē, audzināšanā, spēlēs, darbā un citās jomās. Stereotipi vienkāršo pasaules uztveri.
Dzimumu stereotipi darbā. Sieviete
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Veidojot stereotipus, mēs pievienojam cilvēkus dažādām kategorijām, grupējam viņus, pierakstām viņiem vispārinātas pazīmes. Bieži tas palīdz mums saprast mazpazīstamus cilvēkus un ar vismazāko piepūli iegūt informāciju.
Stereotipi sāk stipri ietekmēt mūsu uztveri tad, kad esam noguruši, pārāk aizņemti, emocionāli uzbudināti, kad mums ir grūti ieraudzīt daudzveidību vai kad mums vienkārši nav laika.
No vienas puses, mēs patērējām mazāk enerģijas cita cilvēka uztverei un saprašanai, bet, no citas puses, stereotips neļauj mums uzzināt kaut ko vairāk par konkrēto personu.
Stereotipi par sievietēm darba vidē:
• Sieviete kā seksa objekts
Uzņēmumā sievietes rīcībai un uzvedībai jāatbilst kultūras normām, ārējam izskatam jābūt pievilcīgam, jārūpējas par to. Pasaulē ir bijusi tiesu prakse, kur stjuarte iesūdzēja tiesā aviokompāniju, jo tika atlaista no darba par kosmētikas nelietošanu, kaut arī darba aprakstā tas netika minēts. Stjuarte prāvu zaudēja.
Darba devējs (arī sabiedrība) «pieprasa», lai sieviete izskatītos sievišķīga. Ja sieviete necenšas atbilst šīm prasībām, viņa nav tipiska sieviete.
Sievietes sabiedrība vairāk tiecas novērtēt pēc ārējā izskata, nevis pēc kompetences.
• Sieviete kā māte
Sieviete jābūt gatavai rūpēsies par kādu citu, uzklausīt, pabarot. Piemēram, darbavietā strādā sieviete un vīrietis (kuriem ir vienādi darba pienākumi), ir jāpagatavo kafija. Daudzi to uzskatīs par sievietes pienākumu. Sapulcēs protokolus arī parasti raksta sievietes.
Sieviete atbalstīs un uzklausīs citus kolēģus, gan sievietes, gan vīrieši ies pie sievietes, ja būs vajadzīgs atbalsts, palīdzība.
Sabiedrībā valda uzskats, ja sievietei ir ģimene, tas ir «–», ja vīrietim ir ģimene — «+».
Un, ja sievietei ir bērni, tad viņas karjera neiet uz augšu.
• Sieviete kā bērns
Viņa nav pietiekami nobriedusi, kompetenta un nav spējīga pieņemt lēmumus. Šeit arī var redzēt nevienlīdzību atalgojumā. Vīriešiem algas ir lielākas nekā sievietēm.
Daudzi vīrieši, tāpat arī sievietes, uzskata, ka vīrieši ir veiksmīgāki uzņēmēji, menedžeri, ka sievietei jābūt mājsaimniecei, jāaudzina bērni. Latvijā izplatīta netiešā diskriminācija, tikai nesen tika aizliegts presē publicētajos darba piedāvājumos norādīt vienu dzimumu, ja to neprasa pati darba specifika.
Taču joprojām daudzās darbavietās, it īpaši izvēloties cilvēkus vadošiem un atbildīgiem amatiem, pastāvot līdzīgiem nosacījumiem, priekšroka tiek dota vīriešiem. Kaut arī ne vienmēr vīrieši var visu izdarīt labāk un sasniegt augstākus rezultātus kā sievietes.
• Sieviete kā «dzelzs lēdija»
Sabiedrība šādu sievieti uzskata par nesievišķīgu, viņai piemīt ambīcijas, viņa ir gudra, pašpārliecināta, strādīga, dominējoša.
Vēsturē atskatoties, tāda varētu būt Mārgareta Tečere.