Lauki, pusdienlaiks. Nav ko darīt. Vecene saka:
— Vecais, a, vecais, davai, jaunību atceramies!
— A kā tas bija?
— Nu, uzaicini mani it kā uz randiņu!
— Nu, labi. Atnāc šodien, vecā, septiņos pie upes.
— Nu labi, atnākšu...
Vecais uzpošas, paņem balalaiku, iet pie upes un gaida. Pulksten septiņi — vecās nav, astoņi — nav. Deviņos arī nav. Pārnāk mājās vecais — nosalis, nikns, a vecā uz krāsns guļ!
— Vecā, TU KO?
— A mani tjipa — mamma nepalaida!!!