Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Gaspačo ir tomātu aukstā zupa. To noteikti zinās ikviens, kurš jelkad ir pakavējies pie kādas žurnālā vai grāmatā piedāvātas gaspačo receptes un koši sarkana zupas šķīvja bildes. Un recepšu patiešām ir daudz. Bet vai jūs zināt, kāds ir tradicionāls gaspačo un kā tas radies?
No kurienes cēlies vārds gazpacho (portugāļiem gaspacho), nav vienotas versijas – daži to saista ar portugāļu gaspacho, kas savukārt nāk no pirmsromiešu vai mozarābu vārda caspa, «gabals», «kumoss», kam pievienots piedēklis -acho, citi – ar ebreju vārdu gazaz – «sadalīt gabalos».
Gaspačo vēsture
Gaspačo ir spāņu aukstā zupa jeb, kā citiem patīk dēvēt, – šķidrie salāti (liquid salad). Pirmsākumos gaspačo bija Andalūzijas apgabala nabadzīgo
strādnieku ēdiens, ar ko atvēsināties karstā vasaras dienā, kad no rīta līdz vakaram jāstrādā uz lauka
(olīvu plantācijās, vīna dārzos), sastāvdaļas bija lētas un visiem pieejamas, arī pagatavošana vienkārša. Bet par spīti ēdiena izcelsmei mūsdienās gaspačo ir, iespējams, populārākais un zināmākais Andalūzijas ēdiens, un pat varētu teikt – eksotisks un elegants ēdiens smalkākajos restorānos.
Gaspačo pirmsākumi meklējami viduslaikos, un gaspačo vēsturē jūtama liela romiešu ietekme. Romas leģioni vadāja līdzi ķiplokus, maizi, eļļu un etiķi – tipiskus Vidusjūras virtuves paraugus – un tos visus, jaucot kopā ar ūdeni, ēda. Ir pat versija, ka Kolumbs savos ceļojumos ņēmis līdzi šo maisījumu (maize, ķiploks, eļļa un etiķis) un Amerikā papildinājis to ar tomātiem, kurus arī atveda mājās. Tā ir radies gaspačo. Kā jau lielākajai daļai ēdienu, izcelsmei īsti izsekot nevar – kurš pirmais pagatavojis gaspačo, kā radusies ideja salikt tieši šos produktus kopā un ne citus, vēsture klusē, bet ir fakts, ka tieši
Andalūzijā šī zupa ir kļuvusi par nacionālo ēdienu
un no šejienes arī tālāk izplatījusies vispirms pa pārējo Spāniju, pēc tam pa visu pasauli.
Gaspačo vēsturiskā recepte
Interesanti, ka mūsdienās, kad piemin gaspačo, visiem uzreiz nāk prātā tomāti, bez kā gaspačo nav iespējams, bet īstenībā šī zupa pašos pirmsākumos bija bez tomātiem, pavisam vienkārša iemesla dēļ – tie uz Eiropu vēl nebija atvesti un Eiropas cilvēki tos nepazina.
Gaspačo pirmais variants sastāvēja no:
- apkaltušas maizes;
- ūdens;
- ķiplokiem;
- olīveļļas.
Maizi aplēja ar ūdeni, izmērcēja un to visu sagrūda kopā ar ķiplokiem, sāli un olīveļļu. Kur vēl vienkāršāks ēdiens, vai ne? Tradicionāli gaspačo nevis sablendē, bet gan saberž piestā, un arī mūsdienās daudzi pavāri atzīst par labāku piestas metodi.
Tomāti un pipari zupā nokļuva pēc Kolumba ceļojumiem un atklājumiem un nokļuva tur uz palikšanu. Kopš tomātu atklāšanas gaspačo zupā neiztrūkstoši ir tomāti, paprika, var būt arī asie pipari. Tomātus parasti izberž arī caur sietu, lai zupā nebūtu sēklu.
Kā pagatavot gaspačo?
Šo pirmo gaspačo recepti mūsdienās tik bieži negatavo, un jāatzīst, daudzi zupai arī nepievieno maizi, bet patiešām ir vērts vismaz vienu reizi izmēģināt oriģinālo recepti, un pēc tam to var papildināt vai izmainīt dažas sastāvdaļas pēc savas gaumes.
Nepieciešamās sastāvdaļas:
- maize;
- tomāti;
- gurķi;
- paprika;
- sīpols;
- ķiploks;
- olīveļļa;
- vīna etiķis;
- sāls.
Tomātus un gurķi nomizo un līdz ar papriku un sīpolu sagriez gabaliņos. Pievieno izmērcētu maizi. Divas trešdaļas no visa sablendē viendabīgā masā, pievieno ūdeni, eļļu, etiķi un sāli pēc garšas un iemaisi nesablendētās sastāvdaļas.
Atsevišķi var pasniegt piedevas, ko katrs var pēc vēlēšanās pievienot zupai, – maizes grauzdiņus, vārītu olu, šķiņķi, daudz dažādu zaļumu. Gaspačo mēdz pasniegt ar ledus gabaliņiem, bet daži aizstāv versiju, ka gaspačo neēd aukstu, bet gan atdzesētu.
Gaspačo versijas
Kā jau minēju – gaspačo receptes ir daudzas un dažādas, tās var atšķirties gan ar sastāvu, gan ar tekstūru, un ir dažas aukstās zupas, ko dažos avotos mēdz uzskatīt par gaspačo versijām, bet citos – par atsevišķām zupām.
- Vispirms, lai būtu skaidrs, – vienkārši par gaspačo sauc sarkano gaspačo versiju ar tomātiem.
- Ajo blanco, ko mēdz dēvēt arī par balto gaspačo, ir aukstā zupa, kas satur četras galvenās, vēsturiskās sastāvdaļas – maizi, ūdeni, eļļu un ķiploku, bet tām vēl klāt nāk sasmalcinātas mandeles, etiķis, un šo zupu pasniedz ar svaigām vīnogām vai melones gabaliņiem.
- Salmorejo arī tiek izdalīta kā atsevišķa zupa vai drīzāk vajadzētu teikt - biezenis, jo tā galvenā atšķirība no gaspačo ir – salmorejo nesatur ūdeni, bet satur vairāk maizes. Tā sastāvā ir tomāti, maize, eļļa, ķiploks un etiķis. Šīs sastāvdaļas sasmalcinot un sajaucot, tiek iegūta bieza zupa.
- Zaļais gaspačo, kurā izmanto zaļus garšaugus un dārzeņus – gurķus, zaļumus, selerijas, avokado.
- Spānijā dažos reģionos ļoti populārs ir siltais gaspačo.
- Gaspačo pārsvarā ir veģetārs ēdiens, bet dažās receptēs var būt sastopama gaļa vai arī gaļa var tikt piedāvāta kā papildu piedeva.