Skolas dienasgrāmatu klāsts — izdevēju bizness vai demokrātiska izvēle?

Skolas dienasgrāmata ir viens no galvenajiem skolēna, skolotāja un vecāku saziņas rīkiem, taču pēdējos gados veikalu plauktos dienasgrāmatu klāsts kļūst arvien košāks un daudzveidīgāks, tāpēc vecāki ne vienmēr spēj ātri noteikt, kura dienasgrāmata viņu bērnam būs vispiemērotākā. Šādos apstākļos skolas izvēlas pasūtīt savas dienasgrāmatas, savukārt izdevēji savu produkciju papildina ar izklaides elementiem un krāsainām bildēm, kas spētu piesaistīt jauno klientu uzmanību.

Vecāki grib vienkāršākas dienasgrāmatas

Kāda lasītāja vērsās mūsu redakcijā ar lūgumu pievērst uzmanību plašajam dienasgrāmatu piedāvājuma klāstam veikalos, kurā vecākiem jāmēģina atrast kompromiss starp cenu un bērnam noderīgāko un ērtāko saturu. Arī Māra Maizīte, kuras meita mācās kādā Balvu rajona sākumskolā, norāda, ka piemērotākās dienasgrāmatas atrašana nebija viegls uzdevums. «Meita šogad sāka iet 3. klasē, un tad, kad bijām sapirkuši nepieciešamās darba burtnīcas un klades, kārta pienāca arī dienasgrāmatas iegādei. Biju pārsteigta, cik daudz dažādu dienasgrāmatu ir iespējams nopirkt. Meita sākumā gribēja, lai pērkam dienasgrāmatu, kurā iekšā bija pat anekdotes un sagatavotas tabuliņas, kurās var spēlēt jūras kariņus. Es gan nedomāju, ka dienasgrāmata ir īstā vieta, kur šādas lietas izvietot. Tas tomēr ir pietiekami oficiāls dokuments, pret kuru bērnam vajadzētu izjust cieņu,» skaidro skolnieces mamma. M. Maizīte tāpat norāda, ka dienasgrāmatas kļūst par sava veida reklāmas katalogiem. «Pētot vairākas dienasgrāmatas, pamanīju, ka vairumā no tām bija izvietotas arī reklāmas. No biznesa viedokļa, es saprotu, ka tas, iespējams, samazina izdevēju izmaksas, bet gribētos, lai vismaz obligātajā skolas dokumentācijā bērnam neuzklūp reklāmas. Vai, ja no tām pavisam nevar izvairīties, tad lai tās reklamē kaut ko bērnam patiesi noderīgu, nevis čipsus un šokolādes,» aicina M. Maizīte.

Savukārt Zinaīda Ēvelīte, kuras meita mācās Jēkabpils Valsts ģimnāzijas 8. klasē, stāsta, ka skola izdod īpašas dienasgrāmatas, tāpēc vecākiem nav īpaši jālauza galva par piemērotākās dienasgrāmatas izvēli. «Zinu, ka grāmatnīcās ir pieejamas dažādas dienasgrāmatas, taču nedomāju, ka tās var būt labākas par tām, ko piedāvā pati skola. Kā nekā — skolas pārstāvji labāk zina, kas ir ērtākais viņu skolēniem.» Z. Ēvelīte atzīst — pirms skola ieviesa speciālās dienasgrāmatas, bija problēmas ar to iegādi. «Nesaprotu, kāpēc laikā, kad visam ir izstrādāti standarti, dienasgrāmatas var ražot, kādas nu kuram patīk. Ir pat tādas, kurās nemaz nav paredzēta vieta piezīmēm. Kur tad lai skolotājs tās raksta?» Skolnieces mamma norāda, ka bērniem, protams, labāk patīk krāsainās un bilžu pilnās dienasgrāmatas, taču vecākiem būtu jāpiedomā, lai dienasgrāmata ir vairāk praktiska un pilda savas pamatfunkcijas. «Izklaidēt un nodarbināt bērnu brīvajā laikā ir žurnālu un grāmatu funkcija, dienasgrāmatai, manuprāt, ir jābūt maksimāli tīrai, vienkāršai un formālai,» skaidro Z. Ēvelīte.

Latvijas Vecāku apvienības «VISI» Latgales koordinators Andrejs Zagorskis stāsta — ja vecāki pietiekami aktīvi interesējas par skolas jautājumiem un iesaistās bērna dzīvē, tad viņi pratīs noteikt, kura dienasgrāmata ir vispiemērotākā tieši viņu bērnam. «Virkne skolu pasūta arī speciālās dienasgrāmatas, kur tiek ievietots viss tieši šai skolai atbilstošais — iekšējās kārtības noteikumi, informācija par skolotājiem, skolas svētki un cita skolēnam nepieciešama informācija. Protams, būtu labi, ja tiktu izstrādātas noteiktas prasības, kādām dienasgrāmatai būtu jāatbilst. Tas atvieglotu gan izdevēju darbu, gan arī vecāku izvēli,» norāda apvienības pārstāvis. Viņš atzīst, ka Izglītības un zinātnes ministrijai būtu jānosaka, kādas sadaļas dienasgrāmatā būtu obligāti jāiekļauj, jo pārdošanā ir dienasgrāmatas, kurās nemaz nav informatīvās sadaļas. «Protams, tās skolas, kas neizdod savas dienasgrāmatas, varētu ieteikt vecākiem, kuras dienasgrāmatas tad vislabāk atbilst skolas vajadzībām, taču šāda ieteikšana var tikt uzskatīta arī par lobēšanu,» stāsta A. Zagorskis.

Pasūta paši savas

Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskola ir viena no izglītības iestādēm, kas izdod savas skolas dienasgrāmatas. Vidusskolas skolotāja Helita Stālberga stāsta, ka šāda kārtība darbojas jau apmēram piecus gadus. «Skolai tiek izdotas divu veidu dienasgrāmatas — sākumskolas un pamatskolas klašu grupai. Skolas dienasgrāmata ietver gan iekšējās kārtības noteikumus, gan zināšanu novērtēšanas nolikumu, kā arī vietu stundu sarakstam, ziņojumiem un vecāku piezīmēm, kur tie var informēt skolotāju, piemēram, par gaidāmo skolēna prombūtni. Tāpat skolas dienasgrāmatā ir informācija par skolu, kā arī skolas administrācijas telefoni,» skaidro skolotāja. Dienasgrāmatas esot pieejamas gan mīkstos, gan cietos vākos, tāpēc arī cena atšķiras — lētākā maksā mazāk nekā divus latus, bet dārgākā apmēram divus latus un desmit santīmus. «Skolas dienasgrāmatas iegāde ir katra skolēna un vecāku izvēle, tāpēc ir skolēni, kas tomēr izmanto veikalā pieejamās dienasgrāmatas. Dienasgrāmata svarīgāka, protams, ir jaunākajās klasēs. No vidusskolēniem dienasgrāmatas vispār netiek pieprasītas, viņi izmanto savus plānotājus, kur ieraksta stundu sarakstu un visu uzdoto, bet atzīmes vienreiz mēnesī tiek ierakstītas sekmju grāmatiņās,» stāsta H. Stālberga.

Arī Rīgas 84. vidusskola jau vairākus gadus pasūta īpašās skolas dienasgrāmatas ar skolas simboliku, iekšējās kārtības noteikumiem un citu skolas audzēkņiem nepieciešamo informāciju. Skolas direktore Vineta Misgirda stāsta, ka šāds lēmums pieņemts, jo pārdošanā pieejamās dienasgrāmatas ir pārāk krāsainas un neatbilst dokumenta statusam. «Iespējams, ka sākumā skolēniem labāk patika šīs krāsainās dienasgrāmatas, bet tas tomēr ir skolas dokuments, kam jāradina pie kārtības,» stāsta skolas direktore. «Šobrīd visi jau ir pieraduši pie skolas izdotajām dienasgrāmatām un tas tiek pieņemts kā norma. Man liekas, ka mūsu skolā vairs nav skolēnu, kas nelietotu skolas dienasgrāmatu.» V. Misgirda atzīmē, ka plašais dienasgrāmatu klāsts veikalos un arvien krāšņākais to noformējums, iespējams, ir vienkārši izdevēju bizness, kas piesaista pircēju uzmanību ar jebkādiem līdzekļiem. Direktore skaidro, ka pēdējos gados pasūtītās dienasgrāmatas izskats un forma nav mainījusies, ir izveidojusies arī laba sadarbība ar izdevniecību, tāpēc dienasgrāmatas cenas ir ļoti labas — vidusskolēnu dienasgrāmata maksā vienu latu, bet pamatskolēnu — latu un desmit santīmus.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļā skaidro, ka Izglītības likums nosaka — pedagogs nodrošina izglītības iestādes sadarbību ar izglītojamo vecākiem, tāpat vecākiem ir tiesības saņemt informāciju jautājumos, kas saistīti ar bērnu izglītošanu, savukārt bērna vecāku pienākumi ir sadarboties ar izglītības iestādi, kurā mācās bērns, un bērna pedagogu. Tāpat Ministru kabineta noteikumi Nr. 779 «Noteikumi par vispārējās izglītības iestāžu pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamo obligāto dokumentāciju» paredz, ka pedagoģiskā procesa organizēšanai vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādē saziņai ar bērnu vecākiem nepieciešama skolēna dienasgrāmata vai pašvērtējuma karte. «Par dienasgrāmatas vai pašvērtējuma kartes satura un formas atbilstību ētikas un estētikas normām ir atbildīga izglītības iestāde. Normatīvie akti nenosaka, kādas tieši dienasgrāmatas skolēniem jābūt, tāpēc vecākiem ir brīva izvēle to iegādē. Ir skolas, kuras praktizē savu individuālo dienasgrāmatu sagatavošanu un izdošanu. Dienasgrāmatas ne tikai nodrošina saziņu starp skolu un vecākiem, bet arī disciplinē skolēnus, palīdz viņiem plānot ikdienas un kārtējos darbus,» atzīmē ministrijas pārstāvji.