Trencis: KNAB lūgums sākt kriminālvajāšanu pret mani ir politizēts

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Jūrmalas Domes priekšsēdētājs Ģirts Trencis uzskata, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lūgums sākt kriminālvajāšanu pret viņu par dienesta pilnvaru pārsniegšanu ir politizēts.

Trencis aģentūrai LETA pauda uzskatu, ka visa šī lieta ir politizēta.

«26. septembrī Jūrmalas Domē tika iesniegts astoņu deputātu iesniegums par tā brīža Jūrmalas mēra Raimonda Munkevica («Jūrmala — mūsu mājas») atstādināšanu no amata. 29. un 30. septembrī Munkevica kabinetā, klāt esot vairākiem KNAB darbiniekiem, tika gatavoti dokumenti, kuri atzina Jūrmalas Domi par cietušo un Trenci par nodarītāju zaudējumos, un uz tā pamata lūdz Trencim piemērot aizdomās turamā statusu,» situāciju raksturoja Trencis.

Pēc viņa teiktā, šajā situācijā aktīvi piedalījies iepriekšējais Jūrmalas mērs, lai panāktu, ka viņš netiek atstādināts no amata. «Munkevics arī vairākas reizes vērsās KNAB ar lūgumu, lai man būtu aizliegts ieņemt kādus amatus pašvaldībā,» teica Trencis. Pēc viņa teiktā, bijušais pašvaldības vadītājs Munkevics arī lūdzis KNAB apcietināt Trenci un nopratināt tajā dienā, kad notika Jūrmalas Domes sēde par Munkevica atstādināšanu no amata. «Šī ir pārbaudīta informācija un raksturo Munkevica darba stilu,» uzsvēra Trencis.

Trencis norādīja, ka KNAB savā atzinumā ir minējis, ka varētu būt pārsniegtas dienesta pilnvaras, bet tajā pašā izteikumā minēts, ka Trenča rīcība ir atbilstoša likumam par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību un kapitāla daļām.

Kā ziņots, KNAB izmeklētājs nosūtījis Jūrmalas pilsētas prokuratūrai 2008. gada jūnijā sāktā kriminālprocesa materiālus, ierosinot saukt pie kriminālatbildības bijušo Jūrmalas pilsētas Domes Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītāju un pašreizējo Jūrmalas Domes priekšsēdētāju Trenci par dienesta pilnvaru pārsniegšanu.

Kā aģentūru LETA informēja KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece, kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā noskaidrots, ka bijušais Jūrmalas pilsētas Domes Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītājs, būdams vienīgais pašvaldības kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja pārstāvis SIA «Jūrmalas slimnīca» un pilnvarots pieņemt kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces lēmumus, veicis tīšas darbības, kas acīmredzami pārsniedz viņam ar normatīvajiem aktiem piešķirto tiesību un pilnvaru apjomu un ir pretrunā ar likumā par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu noteikto.

Kriminālprocesa materiāli liecina, ka 2008. gada martā «Jūrmalas slimnīcas» dalībnieku ārkārtas sapulcē Jūrmalas Domes amatpersona kā pašvaldības vienīgais pārstāvis pieņēmis lēmumu slēgt mierizlīgumu kādā kriminālprocesā, kurā apsūdzība konstatējusi, ka SIA «Jūrmalas slimnīca» bijušā valdes priekšsēdētāja Jura Tračuma noziedzīgo darbību dēļ cietušajai — «Jūrmalas slimnīcai» — nodarīts materiāls kaitējums 23 660 latu apmērā. Pieņemot šo lēmumu, amatpersona samazināja pašvaldības kapitālsabiedrībai atlīdzināmo kompensāciju līdz 11 000 latu, tādējādi «Jūrmalas slimnīcai» un Jūrmalas pašvaldības budžetam kopumā radot zaudējumus ne mazāk kā 12 660 latu apmērā. Šāds mierizlīgums, kas noslēgts, pamatojoties uz šo lēmumu, ir pretrunā likuma prasībām.

KNAB izmeklētājs secinājis, ka saskaņā ar Jūrmalas pilsētas Domes lēmumiem un saistošajiem noteikumiem amatpersona veica pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja funkcijas un šajā konkrētajā gadījumā varēja pieņemt lēmumu par izlīguma slēgšanu starp «Jūrmalas slimnīcu» un tās bijušo valdes priekšsēdētāju, bet ievērojot arī likumā par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu noteikto, ka rīcībai ar pašvaldības kapitālsabiedrības līdzekļiem jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu.

Izvērtējot kriminālprocesa materiālus, ir pietiekams pamats uzskatīt, ka, neņemot vērā Jūrmalas Domes juristu sniegtos skaidrojumus, Jūrmalas prokuratūras brīdinājumā norādīto un Domes sēdēs atsevišķu deputātu izteiktos iebildumus, Trencis ar savām darbībām tīši rīkojies pretēji normatīvajiem aktiem un apzināti virzījis šāda mierizlīguma noslēgšanu, apzinoties, ka atsakās vismaz no 12 660 latu «Jūrmalas slimnīcas» un pašvaldības budžetā kopumā un ka prokuratūra ir brīdinājusi par sekām, kas var iestāties pēc šāda mierizlīguma noslēgšanas.

Savukārt Trencis aģentūrai LETA teica: «Ja es tiešām būtu izdarījis kādu pārkāpumu, es nebūtu virzījis šo jautājumu izskatīšanu Domē un tiesā, jo es pastāvēju par to, lai mierizlīgums stātos spēkā tikai tad, kad abas institūcijas būtu izskatījušas šo jautājumu un lēmušas par mana lēmuma pieņemšanas pareizību.»

Jūrmalas Domes priekšsēdētāja vietnieks Dainis Urbanovičs (LSDSP) aģentūrai LETA norādīja, ka iespējamās kriminālvajāšanas sākšana pret Trenci nebūtu par iemeslu viņa atstādināšanai no priekšsēdētāja amata. «Par Trenča atstādināšanu jālemj augstākām institūcijām. Kamēr lieta tiek izmeklēta, nedomāju, ka deputātu balsojums būtu tāds, lai Trenci atstādinātu, Trencis ir kompromisa cilvēks,» uzskata Jūrmalas Domes deputāte Inese Aizstrauta.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu