Aptuveni 5000 Afganistānas iedzīvotāju pilnīgi noteikti zina, kas ir Latvija. Šiem cilvēkiem, kuri dzīvo trijos ciematos Farjābas provincē Afganistānas ziemeļos, ar Latvijas atbalstu šovasar nodrošināta ūdens piegāde.
Latvijas misija Afganistānā bez ieročiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šobrīd par Latvijas un Eiropas Kopienas līdzekļiem Afganistānā ceļ jaunu policijas iecirkni un trīs tiesu ēkas. Latviešu diplomāti cer, ka mūsu materiālā palīdzība būs viens no ķieģelīšiem Afganistānas valsts stiprināšanai. Otra, nedaudz klusāka, cerība — afgāņi, kuri būs praktiski saskārušies ar palīdzību no Latvijas, pret mūsu karavīriem ieročus nevērsīs un spridzekļus neliks.
Pirmais Latvijas diplomāts Afganistānā bija Pēteris Veits, kurš savu civilo misiju sāka pērn augustā. Šogad P. Veitu nomainīja Rūdolfs Brēmanis, kurš Afganistānā pavadīja piecus mēnešus. «Pēterim kā pirmajam bija grūtāk, viņam bija jāizlauž ceļš un jāsaprot, kur Latvija varētu ieguldīt naudu. Kad es aizbraucu, bija vieglāk. Bija iestrādnes, bija informācija, un man atlika tikai strādāt,» stāsta R. Brēmanis, kurš Afganistānā pirmais oficiāli akreditējies kā Latvijas diplomāts.
Diplomāts atzīst, ka bieži nācies dzirdēt jautājumu — kāpēc ekonomiskās krīzes un taupības laikā Latvija tērē naudu Afganistānā. «Tā nauda nav tik liela. Jāatceras, ka 90. gadu sākumā mums pašiem gāja grūti un mums palīdzēja. Tagad mēs varam palīdzēt. Ir divas dažādas pasaules — ekonomikas krīze Rietumu pasaulē nav salīdzināma ar to, kas notiek Afganistānā. Tur cilvēki ikdienā mirst badā, mirst no sausuma, mirst no karstuma, no slāpēm. Ziemā mirst no sala. Mums ne tuvu nekad nav bijušas tādas problēmas kā Afganistānā, un mēs ar savu mazo naudiņu varam viņiem palīdzēt,» skaidro R. Brēmanis.
Šovasar pabeigts Latvija finansētais ūdens projekts — trim kalnu ciematiem no četru kilometru attālumā kalnos esoša avota tika pievilkts ūdensvads. Šis projekts Latvijai izmaksāja 50 000 dolāru. «Tagad pieciem tūkstošiem cilvēku nav katru rītu jāiet pieci seši kilometri kalnos uz avotu pēc ūdens. Tas šiem ciema ļaudīm bija vienīgais, ciematā uz vietas nebija pat netīra ūdens. Tagad trijos ciematos ūdens tek pa krānu,» stāsta R. Brēmanis.
Šobrīd Latvija Afganistānā realizē vēl divus projektus. Pašlaik notiek afgāņu policijas iecirkņa būvniecība Čilgazī pilsētiņā. «Iecirkni būvējam no drošības viedokļa kritiskā apdzīvotā vietā, jo tur ir jūtama tālibu klātbūtne. Ar šo projektu stiprinām vietējo policiju. Iepriekš viņi mita iecirknī, kur nebija mēbeļu, logu un durvju. Policisti sēdēja uz grīdas. Jaunais iecirknis būs labs arī pēc mūsu standartiem,» stāsta diplomāts. Šā projekta izmaksas ir 52 700 dolāru.
Vēl Latvija daļēji finansē trīs tiesu namu būvniecības projektu Farjābas provincē. Latvijas finansējums šajā projektā ir 100 000 eiro, 400 000 eiro ir Eiropas Kopienas finansējums. Būvniecību plānots pabeigt 2009. gada sākumā.
«Šie projekti ir tie lielie stūrakmeņi. Paralēli ikdienā Afganistānā realizējam vēl daudzus mazākus, bet ne mazāk svarīgus projektus. Tiem pašiem cilvēkiem, kam nodrošinājām ūdeni, tagad pirms ziemas nopirkām 140 silto segu. Tās tika daudzbērnu ģimenēm,» stāsta R. Brēmanis, kuram dzīvošana uz vietas Afganistānā palīdzēja saprast, kāda veida palīdzība visvairāk afgāņiem ir vajadzīga. Vēl Latvija sagādājusi basketbola grozus jauniešu kolonijai un trim skolām.
Par spīti smagajiem sadzīves apstākļiem, Ārlietu ministrijas pārstāvi pārsteidzis vietējo bērnu patiesais dzīvesprieks: «Viņi ir gājuši tik daudz kam cauri, un pašreizējais laiks viņiem ir salīdzinoši mierīgāks. Nekad iepriekš nekur nebiju redzējis, ka bērni vienkārši spēlējas ar akmentiņiem, spēlē futbolu un nečīkst. Vietējie bērni nezina, ka var būt labāk. Viņiem ir mazāk kārdinājumu un nerodas depresija, ka nav tā un tā.»
Latvijas diplomātam Afganistānā gadījušies arī nepatīkami brīži — valsts galvaspilsētā Kabulā R. Brēmanim nācies pārvietoties ar taksometru. Iekļūstot sastrēgumā, uz ielas stāvošie cilvēki ievērojuši, ka automašīnā sēž eiropietis. Vietējie sapulcējušies ap mašīnu, sākuši klauvēties un raustīt durvis. «Tādas bijušas vairākas situācijas. Galvenokārt tie cilvēki grib kaut ko pārdot. Bet šāds pūlis rada arī nolaupīšanas risku,» piebilst R. Brēmanis.
Patlaban Ārlietu ministrija lemj, kas varētu būt nākamie projekti, kur Latvijai ieguldīt savus līdzekļus. R. Brēmanis pieļauj, ka tie varētu bērnudārzi. Viņaprāt, civilā palīdzība Afganistānai nedrīkst apsīkt: «Nav iespējams radīt mieru un kārtību, ja nav ekonomiskās attīstības. Var izšaut visus tālibus, bet tas problēmu neatrisinās. Kamēr cilvēki nejutīs taustāmu labumu no tagadējās afgāņu valdības, nekas nemainīsies. Šeit arī mēs cenšamies viņiem palīdzēt.»