Izgāzusies vai iegāzta?

Jo vairāk — Satversmes grozījumu karogu S. Āboltiņas pārstāvētā partija «Jaunais laiks» nesusi jau vairākus gadus. Tieši S. Āboltiņa arī vadīja biedrību «Par tautas tiesībām», kurā apvienojās vairāki politiski spēki, aģitējot piedalīties referendumā, kur valsts pamatlikuma grozīšanas jautājums tika izlemts. Un, lai arī biedrības izveides principus varēja apšaubīt, S. Āboltiņa to pamatoja ar mērķi, kuru tādējādi var līdzēt sasniegt.

To, ka par vairāku mēnešu bezjēdzīgo darbu nevar vainot tikai apakškomisijas vadītāju, neformālās sarunās ar «Neatkarīgo» atzinuši arī koalīcijas politiķi. Vairāk vai mazāk apzinātu kūtrumu un neiesaistīšanos diskusijās pārmest varot lielākajai daļai apakškomisijas dalībnieku, daļa no viņiem — piemēram, Vilnis Edvīns Bresis (ZZS) vai Dainis Turlais (LPP/LC) — komisijas sēdes turklāt ignorēja vispār. Taču S. Āboltiņas nespēju šādā amatā norobežoties no pašas pārstāvētās partijas politiskajām ambīcijām gan nevarot nepamanīt. Politiķi neesot jutuši, ka S. Āboltiņa apakškomisijā darbotos kā visas apakškomisijas vadītāja, kas būtu kā vidutājs visu politisko spēku diskusijai. Izejot no savas partejiskās piederības, viņa bieži vien arī nevietā uzsvērusi nošķīrumu: opozīcija — koalīcija, par ko iebildumus vairākkārt arī apakškomisijas sēdēs izteica Tautas partijas deputāte Vineta Muižniece. Tāpēc arī tad, kad nāca Tautas partijas ierosinājums apakškomisiju likvidēt, V. Muižniece «Neatkarīgajai» šo soli pamatoja ar to, ka «apakškomisijas vadība izmanto šo posteni tikai un vienīgi šaurām politiskām interesēm». Pārmetumus S. Āboltiņa izpelnījās arī par vēstules sūtīšanu visām Saeimas frakcijām apakškomisijas vārdā, šādai rīcībai nesaņemot komisijas mandātu. Pēdējā Juridiskās komisijas sēdē V. Muižniece to salīdzināja ar Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja Jāņa Grīnberga rīcību, sūtot vēstuli par Amnestijas likuma ierosināšanu Saeimai, atbalstu tam nesaņemot Advokātu padomē.

Tomēr citi Saeimas kolēģi S. Āboltiņu kā komisijas vadītāju aizstāv. «Saskaņas centra» deputāts Valērijs Agešins, kurš arī piedalījās apakškomisijas darbā un kura pārstāvētā partija visos jautājumos, kas saistīti ar Satversmes grozījumiem, nebūt nav vienisprātis ar «Jauno laiku», esot pamanījis, ka vairākas varas partijas apzināti torpedējot apakškomisijas darbu. «Kaut vai neatbildot uz apakškomisijas vadītājas uzdotajiem jautājumiem, nespējot to izdarīt arī rakstiski,» viņš pamatoja un piebilda: «Es jau sen prognozēju, ka tā tas beigsies un koalīcijas partijas mēģinās apakškomisijas vadību apkaunot.»

Arī pati S. Āboltiņa sarunā ar «Neatkarīgo» sprieda, ka jebkurā gadījumā — arī tad, ja būtu strādāts ar citādām metodēm, ko sākumā viņai ieteica, — rezultāts būtu tāds, kāds tas ir šobrīd. Viņa to skaidro ar to, ka koalīcija nemaz nav bijusi ieinteresēta šajā apakškomisijā rezultātu panākt. «Pirmais mērķis ir sasniegts — četrus mēnešus šis jautājums ir novilcināts, savukārt tie, kas tagad par to uzņēmās atbildību, ir tālu no tās Satversmes grozījumu idejas, par ko runāja prezidents, par ko bija tautas nobalsošana un par ko galu galā runāja jau pagājušā gada decembrī.» Pēc S. Āboltiņas domām, ļaujot apakškomisijas vadībā ievēlēt opozīcijas pārstāvi, koalīcija jau sākotnēji vēlējusies parādīt opozīcijas nespēju. «Es rēķinājos ar to, kā apakškomisijas darbība varētu izvērsties, jo jau no pirmās apakškomisijas sēdes nekas neliecināja, ka kaut ko šeit izdosies realizēt,» viņa norādīja. Kā taktisku kļūdu uzņemšanos vadīt apakškomisiju viņa gan nevērtējot: «Mēs to bijām iniciējuši, un tas būtu nekorekti no mūsu puses — neuzņemties vadību šai apakškomisijai.» Kāds būs iznākums darbam Juridiskajā komisijā, kurā arī viņa pati darbojas, politiķe vērtē piesardzīgi.