«Iet pakārties? Ir tāds izmisums, ka pat nezinu vairs, ko darīt,» kāda sieviete portāla «tvnet» rakstā sāka savu bēdu stāstu par to, kā samazināta atalgojuma dēļ vairs nav varējusi samaksāt kredītu un gājusi uz banku lūgt tā sauktās kredītbrīvdienas. Gandrīz 500 atsauksmes pie raksta liecina, ka šādas problēmas nomāc ne vienu vien.
Arī bankās atzīst: pieaug to cilvēku skaits, kas grib grozīt kredīta līguma nosacījumus, lai vismaz uz laiku samazinātu ikmēneša maksājumu. Taču, pat ja bankas šādam solim ir pretimnākošas, ne visos gadījumos tas nozīmēs iespēju atvilkt elpu, atmaksājot parādu. Līguma grozīšana var nozīmēt arī jaunu procentu likmi, kas var būt lielāka, turklāt atliktais maksājums vēl vairāk pagarina kredīta termiņus. Bet gadījumā, ja situācija ir tik slikta, ka nekas cits neatliek kā iegādāto mājokli pārdot, atsvabināšanos no parāda tas nenesīs – gluži vienkārši to neizdosies izdarīt par aizņēmumam bankā līdzvērtīgu cenu. Tās ir kritušās tik strauji, ka jo īpaši tiem, kas savus mājokļus iegādājušies brīdī, kad cenas bija visaugstākās, būtisks parāds bankai var palikt arī pēc pārdošanas.
Banku pārstāvji gan uzsver – risināt var visu. Galvenais, lai klients atnāk uz banku laikus.
Atliek maksājumus
Nordea bankas hipotekārās kreditēšanas produktu attīstības vadītājs Raivis Gūtmanis stāsta, ka pārgrozījumi līgumos ir arvien biežāka parādība. Tāpat pieaugusi interese par ikmēneša maksājumu fiksēšanu un iespējām nodrošināties pret procentu likmes paaugstināšanos nākotnē. «Mēs jūtam lielāku interesi par kredītbrīvdienām, labvēlības periodu, sevišķi tas jūtams, tuvojoties ziemas periodam, kad aizņēmējam palielinās izdevumi, kas saistīti ar komunālajiem pakalpojumiem, piemēram, apkurei, elektrībai,» viņš skaidro. SEB bankas kreditēšanas atbalsta nodaļas vadītāja Elza Zandersone piebilst, ka mājsaimniecību finansiālo situāciju mēdz ietekmēt tas, ka kāds no ģimenes zaudējis darbu, ir samazinājies ikmēneša atalgojums. «Protams, ir arī klienti, kas iepriekšējos gados ir bijuši pārlieku liela optimisma pilni par savu finansiālo situāciju šodien un nākotnē un šobrīd, saprotot reālo situāciju, vēršas bankā, lai rastu piemērotāko risinājumu,» viņa atzina.
Bankas sola palīdzēt
Datus par nemaksātājiem bankas gan nesniedz, taču atzīst, ka situācija ir sliktāka nekā iepriekš. «Mēs nenoliedzam, ka pēdējā laikā ir pieaudzis kavēto maksājumu skaits, bet katrs gadījums tiek izvērtēts atsevišķi,» norādīja R. Gūtmanis. Arī Swedbank Hipotekāro kredītu nodaļas vadītājs Ainars Balcers atzina, ka ekonomikas lejupslīdes laikā kavētāju skaits tirgū likumsakarīgi pieaug. Viņš gan piebilda: jārēķinās, ka šie rādītāji Latvijā ir auguši faktiski no nulles un joprojām ir līmenī, kas ir tuvs Eiropas vidējam.
Lai arī situācija nav iepriecinoša, banku pārstāvji uzsver, ka banka ir ieinteresēta būt pretimnākoša klientam, lai sadarbība varētu turpināties. Tāpēc galvenais šādās situācijās esot negaidīt, kamēr problēma atrisināsies pati no sevis. Bankas pamatbizness esot aizdevumu izsniegšana, nevis īpašumu atsavināšana, tāpēc banka vienmēr ar aizņēmēju centīsies rast risinājumu, lai nenonāktu līdz situācijai, ka īpašums ir jāatsavina. «Ja mēs redzam klienta vēlmi laikus risināt radušās grūtības, banka noteikti neatteiks,» norādīja E. Zandersone. «Noteikti varu teikt, ka tajos gadījumos, kad klients ir godīgs pret mums un ir atvērts sadarbībai, risinājumu vairumā gadījumu arī atrodam. Mums ir dažādi instrumenti, sākot ar daļēju maksājumu atlikšanu, maksājumu grafika maiņu un beidzot pat ar mūsu palīdzību mājokļa pārdošanā un cita piemeklēšanā,» uzsvēra arī A. Balcers.
Ne vienmēr glābiņš
No banku klientu pieredzes gan izriet, ka, grozot līgumu, arī banka par sevi neaizmirsīs. Proti, ilgtermiņā un dažkārt pat īstermiņā ieguvējs būs tieši kredītiestādes, jo jaunie noteikumi no klienta ļaus prasīt vairāk nekā līdz šim. Tāpēc, ja vēl var savilkt galus, līgumu, jo sevišķi, ja ir izdevīga procentu likme, labāk neaiztikt.
Arvien vairāk šādu stāstu ir arī dažādos interneta portālos un blogos. Minētā TVnet lasītāja, izstāstot savu pieredzi bankā, kurā viņa jau 10 gadus ir kliente un nav kavējusi kredītmaksājumus, atzinusi, ka līdz ar finansiālās situācijas pasliktināšanos sākušās problēmas ar kredītu atmaksu. «Visas bankas kā viena deklarē – nebāziet galvu smiltīs, nāciet un risināsim situāciju. Kā muļķe arī gāju. Diemžēl reālā situācija ir cita,» viņa raksta. Banka piekritusi «mazu daļiņu» maksājuma atlikt, taču procenti dubultoti, un rezultātā mēneša maksājuma summa iznākusi lielāka, nekā bija.
Neatkarīgā bankās saņēma izvairīgu atbildi, vai, grozot līguma nosacījumus un atliekot pamatsummas maksājumu, iznākums var būt augstāka procentu likme un ar cik lielu likmes pieaugumu noteikumu pārskatīšanas gadījumā šobrīd klientiem ir jārēķinās. Visās aptaujātajās bankās uzsvēra, ka šādos gadījumos katrs darījums tiek izskatīts individuāli, ņemot vērā vairākus faktorus. Tāpēc nevarot teikt, ka visiem automātiski tiek palielinātas procentu likmes. Taču R. Gūtmanis atzina, ka diemžēl arī bankām ir pieaugušas resursu izmaksas, līdz ar to jārēķinās, ka atsevišķos gadījumos šāds scenārijs ir iespējams.
Krīzēs noteikumi mainās
Ekonomiste Raita Karnīte atzina, ka šajā situācijā bankām nevarētu kaut ko pārmest, jo bankas rīkojas atbilstoši līguma nosacījumiem. «Kādus līgumus klienti paraksta, tā bankas arī dara. Un, lai bankas tā nedarītu, tādus līgumus nedrīkst parakstīt. Turklāt, ja es nevaru atdot kredītu, es esmu nogrēkojies pret banku, un banka adekvāti izmanto šo situāciju,» skaidroja R. Karnīe. Viņa arī piebilda, ka šādas situācijas ir ļoti raksturīgas tādam brīdim kā šobrīd Latvijā. Ekonomiste atgādināja, ka tas spilgti iezīmējās ASV gadījumā, kad sākās krīze. «Amerikas medijos, piemēram, daudz tika apspriesta situācija, kā izpaužas krīze. Un pirmais bija tas, ka bankas mainīja savus nosacījumus, turklāt ļoti skarbi. Un visbiežāk cilvēki pat nebija pamanījuši, ka tāda iespēja ir. Viņi bija vienkārši parakstījuši tādus līgumus.