Pārmācīt bezdarbniekus, bet par ko?

Juris ir tālbraucējšoferis un lielākoties dažādas preces, sākot no tējas, beidzot ar autiņbiksītēm, ved Krievijas virzienā – turpu un atpakaļ. «Pagaidām vēl nav skaidrs, vai darbs būs, atlaisti mēs neesam, taču, ja nav darba, nav arī algas,» saka Juris. Viņš kopā ar savu ģimeni dzīvo mazpilsētā, cita darba, kas būtu piemērots, nav. «Par ko mani varētu pārmācīt – man pat prātā nekas nenāk,» spriež Juris, ieklausoties mūsu premjerministra teiktajā.

«Īpaši nevajadzētu cerēt, ka valsts ilgi varēs uzturēt bezdarbniekus,» nesen norādīja Ministru prezidents Ivars Godmanis. Pēc viņa teiktā, drīzumā tiks sākts intensīvs darbs pie bezdarbnieku pārkvalificēšanas. «Mēs gatavojamies viņus ātri pārmācīt,» skaidroja premjers. Juris gan norāda, ka Latvijā tomēr cilvēki labāk strādā savai profesijai neatbilstošu darbu, nevis guļ mājās, saņemot pabalstu. No bezdarbnieka statusa pat ir zināmas bailes, un «es darītu visu, lai man nevajadzētu iet uz to dienestu, ja nu vienīgi apskatīties darba piedāvājumus», piebilst Juris.

Savukārt 50 gadus vecajai grāmatvedei Anitrai nāk smiekli caur asarām: «Nu gaidīšu, kad premjers mani sāks pārmācīt. Darbu nevaru atrast jau sešus mēnešus. Iepriekš strādāju par grāmatvedi starptautiskā uzņēmumā.» Kad viņa jautājusi nodarbinātības dienestā, kādus pārkvalifikācijas kursus varētu piedāvāt, pateikts, ka sakarā ar krīzi valsts līdzekļus nepiešķir un «nekas nespīd».

Latvijā nākamgad reģistrētā bezdarba līmenis var sasniegt 8 procentus, un tas būtu gandrīz divas reizes vairāk nekā pērnā gada beigās, kad reģistrētā bezdarba līmenis bija 4,9 procenti, prognozē Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA). Varētu būt arī visi desmit procenti. Pašlaik reģistrētā bezdarba līmenis ir 6,1 procents, uz vienu brīvu darba vietu vidēji ir deviņi bezdarbnieki. Latgalē tradicionāli vērojams visaugstākais bezdarba līmenis valstī, taču pašlaik darbinieku kolektīvās atlaišanas vai štatu samazināšanas tendence skārusi visu valsti, arī tādas līdz šim ekonomiski veiksmīgākas pilsētas kā Rīga un Liepāja, norāda NVA. Darbinieku skaitu samazina gan valsts, gan privātais sektors. Lielākie samazinājumi bijuši apstrādes rūpniecības, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarē, kur galvenie iemesli ir tirdzniecības vietu slēgšana.

NVA Konsultatīvā padome, kuras eksperti regulāri vērtē iestādes darbu, pauž noraidošu viedokli saistībā ar iespējamo taupību bezdarbnieku pārkvalifikācijai – jau šā gada vasarā budžeta grozījumos finansējums tika samazināts par 1,2 miljoniem latu, kas tieši atsaucies uz klientiem pieejamo pakalpojumu klāstu, veidojot garas cilvēku rindas uz apmācībām. Šā gada deviņos mēnešos bezdarbnieku profesionālajā apmācībā, pārkvalifikācijā, kvalifikācijas paaugstināšanā un citos pasākumos iesaistītas 15 307 personas. «Jāatbalsta uzņēmēji, jāsniedz stimuli tiem, kas rada jaunas darba vietas un vēlas uzsākt patstāvīgu biznesu. Lai saglabātu sociālo stabilitāti un nodrošinātu kvalitatīvu cilvēku kapitālu darba devējiem nākotnē, nepieciešams valsts atbalsts bezdarbnieku pārkvalifikācijai un tālākizglītībai,» norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle.

NVA uzskata, ka aģentūra jau šobrīd spēj ātri organizēt bezdarbnieku apmācību atbilstoši apstiprinātajam finansējumam. «Apmācību programmas tiek piedāvātas tikai tajās profesijās, kurās ir darba devēju pieprasījums pēc konkrēta speciālista vai aroda meistara,» saka NVA pārstāve Iveta Kancēna.

***

ATBILD LABKLĀJĪBAS MINISTRIJA:

Kam ir tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu?

Bezdarbnieka pabalstu var saņemt cilvēki, kuru sociālās apdrošināšanas (darba) stāžs nav mazāks par vienu gadu un pirms bezdarbnieka statusa piešķiršanas sociālās apdrošināšanas iemaksas bija veiktas vai bija jāveic ne mazāk kā 12 mēnešus pēdējā pusotra gada laikā pirms bezdarbnieka statusa piešķiršanas dienas.

Bezdarbnieka pabalstu var saņemt māte vai tēvs, vai aizbildnis, kurš ir kopis bērnu līdz pusotra gada vecumam vai bērnu invalīdu līdz 16 gadu vecumam, kā arī persona, kura pēc invaliditātes ir atguvusi darbaspējas.

Kas jādara, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu?

Jāreģistrējas savai deklarētajai dzīves vietai atbilstošajā Nodarbinātības valsts aģentūrā un jāiegūst bezdarbnieka statuss. Pēc tā iegūšanas cilvēks var pieprasīt bezdarbnieka pabalstu. To var izdarīt jebkurā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiālē.

Kā aprēķina bezdarbnieka pabalstu?

Tā apmēru nosaka atbilstoši apdrošināšanas stāžam un ienākumiem, no kuriem tiek veiktas sociālās iemaksas bezdarba gadījumam.

Ja apdrošināšanas stāžs ir no 1 līdz 9 gadiem, bezdarbnieka pabalsts tiek noteikts 50% apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Ar apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 19 gadiem – 55% apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Ja apdrošināšanas stāžs ir no 20 līdz 29 gadiem, bezdarbnieka pabalstu nosaka 60% apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Savukārt ar apdrošināšanas stāžu vairāk par 30 gadiem – 65% apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai aprēķina no apdrošinātās personas apdrošināšanas iemaksu algas par sešu kalendāra mēnešu periodu, šajā periodā neieskaitot divus pēdējos kalendāra mēnešus pirms mēneša, kurā iegūts bezdarbnieka statuss.

Cik ilgi un kādā apmērā izmaksā bezdarbnieka pabalstu?

Bezdarbnieka pabalsta izmaksas periods ir atkarīgs no apdrošināšanas stāža. Tā, piemēram, cilvēkiem ar apdrošināšanas stāžu no 1 līdz 9 gadiem bezdarbnieka pabalstu izmaksā četrus mēnešus – pirmos divus mēnešus pilnā apmērā, pēdējos divus mēnešus – 75% apmērā no piešķirtā pabalsta.

Ja apdrošināšanas stāžs ir no 10 līdz 19 gadiem, pabalstu izmaksā sešus mēnešus – pirmos divus mēnešus pilnā apmērā, nākamos divus – 75% no piešķirtā pabalsta, pēdējos divus mēnešus pabalstu izmaksā 50% apmērā no piešķirtā pabalsta.

Bezdarbniekiem ar apdrošināšanas stāžu no 20 gadiem pabalstu izmaksā deviņus mēnešus – pirmos trīs mēnešus pilnā apmērā, nākamos trīs – 75% apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta, bet pēdējos trīs mēnešus – 50% apmērā no piešķirtā pabalsta.