Reiz sarunā ar kādu paziņu — vīrieti — šausminājos, ka ir tādas sievietes, kas mēdz noskatīt, iebarot un noburt vīrieti. Un tad šis ir kā paralizēts. Pilda šīs sievietes gribu. Nevienu citu sievišķi mīlēt vairs negrib, tikai to, kas viņu ir piebūrusi, nobūrusi, apbūrusi...
«Kā tā drīkst — iegrožot cilvēka brīvo gribu, izvēles tiesības?!» toreiz neviltotā sašutumā klāstīju es (man bija tikai 20 gadu, vēl naivs vecums). Par pārsteigumu man, vīrietis tikai smaidīja. Es, vēl vairāk sašutusi, izmetu: «Nezin kā justos tu pats, ja tevi kāda būtu iebarojusi.» Viņš, joprojām smaidīdams, viltīgi acīm zaigojot, man teica: «Nu, lai pamēģina!»
Sapratu, ka velti uztraucos. Tas, kas liekas nepareizi, nelietīgi un ļauni tikumīgām jaunavām, tas... tieši tas vīriešus intriģē, valdzina un vilina. Vārdu sakot — katram normālam vecim gribas uz savas ādas izjust to, kā viņu iekāro, kā par viņu cīnās, kā iebaro, kā dāmas gatavas cita citai vai acis izskrāpēt tikai un vienīgi viņa dēļ.
Laikam gan vairākumā gadījumu vīrietim daudz pievilcīgāka par to (nu, romānos aprakstīto romantisko mīlu un nevainību, jaunavību) liekas seksuālā atkarība no pieredzējušas sievietes. Viņš alkst to izbaudīt.
Vai viņi abi kopā būs laimīgi? Viņa — droši vien, vismaz uz laiku. Vēlāk būs cits objekts (varbūt). Vīrietis? Ja ņem vērā, ka daudzi vīrieši tagad nudien līdzinās nevainīgām meitenēm, kas vēlas, lai viņus iekaro, appuišo, apčubina, tad... pieredzējušas sievietes — mednieces — tādiem ir kā radītas. Šādi vīrieši pieburšanai, visticamāk, nemaz nepretojas. Iespējams, tas ir rakstura vājums kā nepareizas audzināšanas sekas. Iedīgļi meklējami jau bērnībā, attiecībās ar vecākiem. Bet varbūt arī ne.
Vīrietis gluži vienkārši pēc dabas ir bezbailīgs eksperimentētājs. Vīrietis vēlas iziet mācību kursu (bez maksas) pie pieredzējušas sievietes, lai pēc tam (briedumā) atkal spētu iekārot un iekarot jaunavas.