Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9882580t1hba15.jpg)
Zinām, ka nākamgad ne man, ne vīram darbā nebūs nekādu piemaksu, bet sola vismaz algas nesamazināt, «Neatkarīgajai» stāsta Līga, kuras ģimenē aug piecus gadus vecais Eduards. Atalgojuma samazināšana uz Līgas ģimeni attiecas tieši — gan viņa, gan vīrs strādā pašvaldības un valsts iestādēs. Ģimenes noskaņojumu nevar raksturot kā skumju, taču sarunā par nākamo gadu un Latvijas ģimeņu iztikšanu iezogas neizpratne un pat dusmas par to, ka valdība galvenokārt cenšas ietaupīt uz vienkāršo cilvēku rēķina, no kuriem daudzi — arī valsts un pašvaldības iestādēs strādājošie — iztiek no rokas mutē.
Ņemot vērā Saeimas apstiprināto ekonomikas stabilizācijas plānu, Līgas ģimenes izdevumi palielināsies. «Pagaidām nevaru pateikt, neesam tā rēķinājuši konkrēti, taču pārtika, medikamenti, degviela, maksa par komunālajiem pakalpojumiem noteikti būs lielāka,» ir pārliecināta Līga, «pagaidām visai aptuveni iespējams pateikt sadārdzinājumu, jo daudzi tirgotāji nav vēl pateikuši, vai tiešām cenas celsies visam, piemēram, pārtikai bez izņēmuma. To mēs redzēsim, ieejot veikalā janvāra pirmajās dienās.» Ienākuma nodokļa samazinājums uz viņas un vīra algu, protams, attieksies, taču «zinām pilnīgi konkrēti, ka ne man, ne Jurim nekādu piemaksu nebūs, iespējams, pat par nakts stundām, kuras jāapmaksā saskaņā ar likumu». Algu Līgai, kura strādā Dobeles Jaunatnes veselības centrā, sola nesamazināt. Kopumā ģimenes ienākumi ir vidēji 1000 latu mēnesī. «Tā nav konstanta summa, ja vīram ir mazāk nakts stundu, tad ienākumi ir mazāki, vai arī otrādi,» atklāj Līga. Viņa strādā arī vēl vienu papildu darbu, taču nezina, vai tāda iespēja būs nākamgad. «Ja kaut kas tiek iegādāts, tad nekam citam naudas vairs nav. Vai arī — ja kaut kur aizbraucam, tad neko mugurā velkamu vai sadzīvei nopirkt nevar. Ja gribas doties ekskursijās, tad bez piemaksu naudām to izdarīt nav iespējams,» atzīst Līga. Viņa vērtē, ka nākamajā gadā, visticamāk, būs jāatsakās no ceļošanas, lielu dāvanu dāvināšanas, inventāra pirkšanas un varbūt pat no kultūras pasākumiem un draugu apciemošanas. Visaktuālākais jautājums jaunajai ģimenei ir saistībā ar ģimenes pieaugumu. «Ja nu gadījumā kaut kas mainās ar likumiem par māmiņu algām?» visai bažīgi jautā Līga, «es tikai nesaprotu, kāpēc neķeras klāt uzņēmumu valdes locekļu algām, Latvijas Bankas komisijas locekļu atalgojumam, kas sasniedz 120 000 par sešām sēdēm, bet risina uz tautas, kas jau tā dzīvo no rokas mutē, algām, nodokļiem?»
Ar katru gadu pieaug to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri savas ģimenes finansiālo stāvokli vērtē kritiski, liecina «Latvijas faktu» veiktās sabiedriskās domas aptaujas dati par sociāli ekonomisko situāciju Latvijā. Nedaudz vairāk nekā puse aptaujāto norāda, ka šogad, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, viņu ģimenes finansiālais stāvoklis ir pasliktinājies. Vispesimistiskāk savu finansiālo stāvokli vērtē tie Latvijas iedzīvotāji, kuriem ir pamata un vidējā speciālā izglītība, pensijas vecuma cilvēki, kā arī tās ģimenes, kurās ir bērni, kas jaunāki par 15 gadiem. Prognozējot savas ģimenes finansiālās situācijas izmaiņas nākamo 12 mēnešu laikā, iedzīvotāji biežāk bija kritiski. Gandrīz trešdaļa aptaujāto iedzīvotāju prognozē: ģimenes labklājība turpmākā gada laikā pasliktināsies. 77,6 procenti cilvēku uzskata, ka iespēja pašlaik veidot uzkrājumus ir niecīga, bet vairāk nekā trešdaļa — 42,3 procenti — aptaujas dalībnieku atbildēja, ka tas ir gandrīz neiespējami.