Lato Lapsa: Kas vismaz turpmāk jāņem vērā par šo valsti

Bet teikšu godīgi: vēl līdz pagājušajai nedēļai man bija aizķērusies naiva pārliecība, ka tad, ja valsts — tā, kas grūtā brīdī joprojām mēģina izlikties par «mūsu valsti» vai pat «manu valsti», bet jau sen 90 procentiem Latvijas iedzīvotāju ir tikai «šī valsts», — man kaut ko sola vai apgalvo, tā vismaz centīsies izlikties, lai sacītais, solītais un apgalvotais jau pārskatāmā nākotnē neizrādītos nevis druscīt nepatiesība, bet vienkārši primitīvi un cūciski meli. Aizvadītajā nedēļā lielā vienprātībā pieņemtais papīrelis, kas paradoksālā kārtā tiek saukts par ekonomikas stabilizācijas plānu, kaut patiesībā būtu pelnījis tikt dēvēts par atlikušās tautsaimniecības galīgas sagraušanas plānu, šai pārliecībai ir pielicis punktu.

Kāpēc tā? Redziet, šonedēļ mēs varēsim atzīmēt savdabīgu jubileju: jau veselu gadu Latvijā saimnieko pašreizējās valdošās koalīcijas radītā un Ivara Godmaņa vadītā valdība ar visiem saviem izcilajiem speciālistiem, ekspertiem un tautas interešu aizstāvjiem — Rozēm, Slakteriem, Šleseriem, Demakovām, Veldrēm, Kastēniem un Segliņiem. Pirms gada, sākot savu valsts apmaksāto darbu, šai kompānijai — kā jau tas pieņemts — nācās dot šādas tādas apņemšanās: kas tad īsti būs tas, ko viņi solās ja ne izdarīt (par tādām blēņām nerunāsim vispār), tad vismaz darīt. Ar vārdu sakot, tika pieņemta valdības deklarācija — visu šo kungu un dāmu oficiāls, iegrāmatots solījums iet noteiktā virzienā un noteiktas valstij un tās iedzīvotājiem svarīgas lietas darīt tā un ne citādi.

Aizvadītajā nedēļā pieņemtā papīrīša gaismā šie solījumi izskatās īpaši smieklīgi. Spriediet paši — te būs tikai divi desmiti izteiksmīgāko solījumu, kurus pirms nepilna gada deva (un nav pat mēģinājuši atsaukt) tie paši ļaudis, kas tagad bez garām pārdomām iesaldē tiesnešu algas, iegāž tukšās bankās simtus miljonus valsts naudas, bez mazākās sajēgas par rezultātu žonglē ar nodokļu likmēm, uzskata tautu par pēdējiem stulbeņiem, kurus atliek painformēt par zoodārzā vai kur citur paslepus pieņemtiem lēmumiem, un visos iespējamos veidos liek pasaulei manīt, ka šī nu ir tā valsts, kurai var uzticēties tikai tad, ja ir vajadzība kādu bariņu karavīru aizsūtīt uz kārtējo pasaules malu.

1. solījums: nodrošināsim pilnīgas informācijas sniegšanu par sagatavošanā esošajiem lēmumu projektiem un vispusīgu plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu ietekmes izvērtējumu, kā arī noteikto dokumentu aprites un lēmumu pieņemšanas procedūru ievērošanu.

2. solījums: nodrošināsim pilsoniskās sabiedrības iesaisti iespējami agrā plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektu izstrādes stadijā, sniedzot informāciju par projektu izstrādes iecerēm un līdzdalības iespējām.

3. solījums: īstenosim skaidru un saprotamu nodokļu politiku, veidosim precīzu nodokļu normatīvo bāzi, nepieļaujot dažādas normatīvo aktu traktēšanas iespējas.

4. solījums: nostiprināsim tiesu varas neatkarību, pilnveidojot tiesu pašpārvaldes lomu amata vietu skaita noteikšanā un uz objektīviem kritērijiem balstītā tiesnešu kvalifikācijas novērtēšanā, lai nodrošinātu taisnīgu lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos.

5. solījums: turpināsim sadarbību ar sociālajiem partneriem, pilnveidojot trīspusējā dialoga formu, partneru kompetences sadalījumu un panākto vienošanos izpildes kārtību. Noteiksim sadarbības principus īpašos sociālās un ekonomiskās situācijas saasināšanās apstākļos.

6. solījums: izveidosim komisiju no nozaru asociāciju, ārvalstu investoru padomes, darba devēju konfederācijas, arodbiedrību pārstāvjiem, kā arī nozīmīgākajiem ekonomikas ekspertiem, kuras uzdevums būs saskaņot, izvērtēt un sniegt priekšlikumus par valdības īstenoto programmu makroekonomikas stabilizēšanai, konkurētspējas nodrošināšanai, uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un eksporta veicināšanai.

7. solījums: valdības politikas prioritāte ir samazināt atšķirību starp nabadzīgākajām un bagātākajām iedzīvotāju grupām, vienlaikus neierobežojot uzņēmējdarbības attīstību.

8. solījums: izstrādāsim valsts tautsaimniecības attīstības pamatnostādnes, lai sasniegtu augsti attīstītas valsts līmeni, un regulāri novērtēsim sasniegto rezultātu.

9. solījums: izstrādāsim finanšu pakalpojumu eksporta veicināšanas programmu, attīstīsim Rīgu kā reģionālu finanšu centru, veidosim Latvijā maksimāli labvēlīgu vidi starptautiskā kapitāla pārvaldīšanai un ārvalstu klientu apkalpošanai.

10. solījums: turpināsim realizēt vidēja termiņa (3 gadi) valsts budžeta plānošanu, nodrošinot finansējuma sasaisti ar ministriju un plānošanas reģionu stratēģiskajiem plāniem un budžeta izlietojuma plānojumu teritoriālā griezumā, tādējādi panākot valsts finanšu līdzekļu racionālu un efektīvu izmantošanu policentriskai attīstībai atbilstoši valdības definētajām prioritātēm.

11. solījums: orientēsim valsts budžetu uz attīstības veicināšanu patēriņa apmierināšanas vietā.

12. solījums: turpināsim vienotas darba samaksas sistēmas ieviešanu visā publiskajā sektorā, nodrošinot konkurētspējīgu darbinieku atalgojumu un sociālās garantijas.

13. solījums: izstrādāsim valsts ilgtermiņa attīstības stratēģiju, nodrošinot Latvijas izaugsmes modeļa īstenošanu.

14. solījums: izstrādāsim instrumentu — nodokļu modelēšanu, ar kura palīdzību iespējams novērtēt nodokļu politikas izmaiņu ietekmi uz dažādām nodokļu maksātāju kategorijām, atkarībā no viņu ienākumiem.

15. solījums: lai atgūtu un iemantotu sabiedrības uzticību, turpināsim pakāpenisku, bet konsekventu un ar resursiem pastiprinātu tiesību aizsardzības dienestu reformu ar mērķi nodrošināt to sniegto pakalpojumu atbilstību sabiedrības drošības vajadzībām, novēršot funkciju dublēšanos un vienlaikus apstādinot kvalitatīvākā darbaspēka aizplūšanu no tiesību aizsardzības un ugunsdzēsības un glābšanas iestādēm, kompleksi risinot atalgojuma, sociālo garantiju, tālākizglītības un materiāli tehniskās apgādes jautājumus.

16. solījums: samazināsim vidējā līmeņa vadītāju skaitu, palielinot tiešo policijas funkcijas veicošo policijas darbinieku skaitu.

17. solījums: turpināsim veidot sabiedrības izpratni par kultūru un jaunradi kā zināšanu ekonomikas pilnvērtīgu sastāvdaļu, papildinot tradicionālo uzskatu par kultūru kā patērējošu nozari.

18. solījums: attīstīsim uz rezultātu vērstu valsts pārvaldi, pilnveidojot sasniedzamo rezultātu plānošanas un novērtēšanas sistēmu un nodrošinot iestāžu finansēšanu un darbības novērtēšanu atbilstoši sasniegtajiem rezultātiem.

19. solījums: nodrošināsim attīstības plānošanas dokumentu savstarpēju saskaņotību un atbilstību Nacionālajam attīstības plānam, kā arī sasaisti ar plānotā īstenošanai pieejamajiem resursiem, lai veicinātu politikas pārmantojamību, stabilitāti, prognozējamību un valsts ilgtspējīgu attīstību. Sekmēsim vides jautājumu integrāciju sektoru politikās.

20. solījums: uzlabosim tiesību jaunrades procesa plānošanu un normatīvo aktu izstrādes koordināciju starp valsts pārvaldes institūcijām, lai nodrošinātu tiesību aktu projektu savstarpēju saskaņotību un atbilstību valsts tiesību sistēmai.

Un, ja ar to jums vēl ir par maz, te būs šis tas no pašlaik valdošās koalīcijas nesenajiem publiskajiem solījumiem.

Tautas partijas programma: «Līdzšinējās mūsu finanšu ministru ierosinātās nodokļu samazināšanas ir izturējušas gan skeptiķu, gan laika pārbaudi un attaisnojušās. Mēs esam par šīs politikas turpināšanu. Vairāk naudas nodokļu maksātājiem, gan fiziskām, gan juridiskām personām. Uzņēmumu ienākumu nodoklis tiks samazināts līdz 10% robežai 2004. gadā. Vairāk naudas atstāt cilvēku pašu rīcībā. Tas ir mūsu nodokļu politikas princips.»

Latvijas Pirmās partijas/«Latvijas ceļa»programma: «Mēs iestājamies par ilgtspējīgu, reģionāli līdzsvarotu saimniekošanu un ekonomiski patstāvīgām pašvaldībām. Mēs atbalstām liberālu ekonomisko politiku, nodokļu sloga un valsts birokrātisko šķēršļu samazināšanu.»

«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK programma: «Saimniecības attīstības mērķis ir dzīves kvalitātes uzlabošana. Latvijas ekonomiskajā attīstībā ir jāpanāk kvalitatīvs lūzums, izskaužot pārejas perioda pelēkās ekonomikas paliekas, nostiprinot uzņēmējdarbības tiesisko vidi un spēju konkurēt, pilnvērtīgāk izmantojot nodokļu politiku ekonomiskās aktivitātes veicināšanai...»

Redziet — visus šos solījumus, turklāt lielākoties pirms nepilna gada, ir devuši nevis kaut kādi politiskie nabagi, kas jau sensenā pagātnē izspiesti no lēmumu pieņemšanas, bet tie paši kungi un dāmas, kas aizvadītajā nedēļā pieņēma jaunos vēsturiskos lēmumus. Kas no tā izriet? Manuprāt, ļoti vienkārša lieta — šī valsts uzskatāmi demonstrē, ko vērti ir jebkuri tās solījumi pārskatāmā nākotnē.

Ar vārdu sakot, ja rīt vai jebkuru citu pārskatāmās nākotnes dienu šī valsts jums saka, ka šīs valsts valūta ir stipra un spēcīga, ziniet droši — tā tas nav. Ja šī valsts jums saka, ka tā šo valūtu nedevalvēs, ziniet — visticamākais, devalvācija būs jau tuvākajā laikā. Ja šī valsts jums sola, ka pensijas un māmiņu pabalstus nesamazinās, variet būt droši, ka attiecīgs samazināšanas plāns jau ir sagatavots. Un tā tālāk, un tā tālāk.