Pārmaiņas valdībā beidzot nobriedušas

Arī opozīcijas partijas koalīcijas rosināto ministriju skaita samazināšanu atbalstot un norāda, ka jau sen par to runāts. Saskaņas centra Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs turklāt uzsvēra — runa nedrīkst būt tikai par ministriju skaita mehānisku samazināšanu, bet arī daudzo lieko funkciju likvidēšanu, tādējādi mazinot birokrātiju. Arī tas saskan ar koalīcijas politiķu teikto, jo pārmaiņas netikšot veiktas bez funkciju audita. Turklāt priekšdarbi tam esot veikti un secinājumi esot premjeram Ivaram Godmanim uz galda.

Pēc Ministru prezidenta domām, valdību varot sašaurināt līdz 11 ministrijām. Iespējamos variantus no visām koalīcijas partijām gan sauc teju tikai TP politiķi — Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, piemēram, varot apvienot ar Ekonomikas ministriju, Labklājības ministriju ar Veselības ministriju, Kultūras ar Izglītības un zinātnes ministriju, bet Vides ministriju varētu apvienot ar Zemkopības ministriju, sprieda M. Kučinskis. Tāpat atsevišķa ministra vērts diez vai esot e-lietu sekretariāts un Bērnu un ģimenes lietu ministrija. Tas gan esot tikai uzmetums, uzsvēra M. Kučinskis. Opozīcijā esošā «Jaunā laika» Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis gan šauboties, vai Vides un Zemkopības ministriju vajadzētu apvienot, jo tām tomēr esot pretējas funkcijas un Vides ministrijai jābūt kā uzraugam pār jomām, kas veic vides izmaiņas. Savukārt zem Reģionālās ministrijas, pēc viņa domām, varot būt ne vien Ekonomikas ministrija, bet arī Satiksmes ministrija.

Paredzams, ka, sēžoties pie kopīgā sarunu galda, atšķirīgs redzējums par vajadzīgām, nevajadzīgām un apvienojamām ministrijām būs arī valdībā. Piemēram, ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis norādīja, ka esot gatavi sarunām, bet «zaļie zemnieki» konkrētas reorganizējamās ministrijas saukt negribot.

Jāpiebilst, ka partiju politiskās spēkošanās sākās jau ar veidu, kā ziņas par iecerētajiem plāniem nonāca darbakārtībā. Lai gan publiskajā telpā intervijā Latvijas Radio pirmais ar to klajā nāca TP līderis Mareks Segliņš, Ministru kabineta reorganizācijas plāns jau labu laiku esot bijis padomā arī I. Godmanim. Taču, it kā uzņemoties iniciatīvu par šādām reformām, TP palikusi vismaz šķietama iespēja diktēt noteikumus, līdz ar to brīdinot koalīcijas partneri ZZS, ka joprojām to var nomainīt.

Sarunā ar «Neatkarīgo» M. Kučinskis gan uzsvēra, ka «tautpartijieši» negribot gāzt valdību, tāpēc arī sagaida, ka pirmām kārtām premjers uzņemšoties iniciatīvu ministriju skaita samazināšanas jautājumā. Taču par mājieniem «zaļo zemnieku» virzienā netieši liecināja viņa teiktais: ja kāds koalīcijā negribēs veikt reorganizāciju Ministru kabinetā, tālu nebūs jāmeklē citi potenciālie koalīcijas partneri; kaut vai atceroties adventes vienošanos, kuru parakstīja arī «Saskaņas centra» un «Pilsoniskās savienības» politiķi, esot skaidrs, ka ir politiskie spēki, kas gribētu iesaistīties valdībā. Tiesa, «saskaņiešu» līderis J. Urbanovičs liedzās, ka sarunas par jaunas koalīcijas veidošanu šā brīža kontekstā būtu notikušas. Turklāt viņš arī spriež, ka līdz pašvaldību vēlēšanām būtiskas izmaiņas koalīcijā nebūtu tas labākais, kas varētu notikt. To, ka pārmaiņām jānotiek, saglabājot esošo koalīciju, uzsvēris arī I. Godmanis. Zināms, ka jau vakar par šo jautājumu premjers runājis ar ZZS pārstāvjiem, vairāk gan uztaustot «zaļo zemnieku» pozīcijas, nevis klāstot savu redzējumu. Šodien, visticamāk, notiks premjera sarunas ar TP.

Koalīcija konkrētāku plānu atklāšanu sola ap gadu miju. Nākampirmdien esot paredzēta pēdējā koalīcijas padome šajā gadā, un tad jau varētu dot uzdevumus ierēdņiem sagatavoties, lai jau ar jaunā gada pirmajām dienām rīkotos. Šobrīd Ministru kabinetā ir 18 ministru posteņi — 15 ministrijas un trīs sekretariāti. Jāatgādina, ka integrācijas sekretariātu un Eiropas Savienības finanšu lietu sekretariātu, nododot funkcijas citām ministrijām, līdz ar jauno gadu bija paredzēts likvidēt jebkurā gadījumā.