Noslēgusies aptauja «2008. gada Eiropas cilvēks Latvijā». Par uzvarētāju kļuvis Eiropas Parlamenta Nāciju Eiropas grupas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.
Eiropas cilvēks Latvijā — Kristovskis
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Par Ģirtu Valdi Kristovski balsotāji raksta: «Veicināja filmas «Padomju stāsts» izveidi. Aktīvs un patriotisks latvietis un eiropietis. Devis ieguldījumu totalitārā komunisma nosodīšanai Eiropas līmenī. Vadījis pirmā Latvijas armijas virspavēlnieka Oskara Kalpaka piemiņas fondu. Ļoti aktīvi daudzu gadu garumā ir iestājies par Latviju Eiropā, sagatavoja Latviju iestājai NATO. Tagad aktīvi darbojas Latvijas interesēs Eiropas Savienībā. Ar cieņu prot argumentēt savu nostāju (neaizvainojot oponentu, nenomelnojot, nenozākājot).»
Ģirts Valdis Kristovskis dzimis 1962. gada 19. februārī Ventspilī. Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvis būvinženiera izglītību, vēlāk ieguvis augstāko juridisko izglītību (tiesību maģistra grāds Latvijas Universitātē, politisko zinātņu doktorands). Politikā darbojas kopš 1988. gada, bijis Latvijas Tautas frontes Ventspils novada nodaļas priekšsēdētājs. Ievēlēts Latvijas Augstākajā padomē, Piektās, Sestās, Septītās un Astotās Saeimas deputāts. 2004. gadā ievēlēts Eiropas Parlamentā, viens no pirmajiem deviņiem Latvijas eiroparlamentāriešiem.
Informācijai: 2007. gada aptaujā uzvarēja Eiropas komisārs enerģētikas jautājumos Andris Piebalgs, 2006. gadā — «Radio SWH» žurnālists Ģirts Salmgriezis. 2005. gadā par Eiropas cilvēku kļuva Eiropas Parlamenta deputāts Valdis Dombrovskis, 2004. gadā — EP deputāts Georgs Andrejevs, 2003. gadā par Eiropas cilvēku Latvijā kļuva Latvijas futbola valstsvienības un Kijevas «Dinamo» uzbrucējs Māris Verpakovskis, bet 2002. gadā — dziedātāja, «Eirovīzijas» dziesmu konkursa uzvarētāja Marija Naumova. 2001. gadā titulu ieguva Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, 2000. gadā — mūziķis Renārs Kaupers un grupa «Prāta vētra», 1999. gadā — politiķis un valstsvīrs Valdis Birkavs, bet 1998. gadā — zinātnieks un publicists, Eiropas Komisijas administrācijas darbinieks Eduards Bruno Deksnis.