Valdību reformēs nesteidzīgi

Lai arī izmaiņu nepieciešamību konceptuāli atbalstījušas visas partijas, skepsi par ministriju skaita samazināšu neslēpj, piemēram, TB/LNNK līderis Roberts Zīle. «Par to es esmu ļoti skeptisks, jo neesmu sapratis — kur tur ir ekonomija. Es nedomāju, ka tagad ierēdņiem būtu jāsēž uz čemodāniem un pie reizes ar otru roku jāgatavo ļoti daudz tiesību aktu [kas nepieciešami reorganizācijai],» sprieda R. Zīle, norādot, ka šobrīd aktuālākas ir citas lietas. «Manuprāt, tagad daudz svarīgāk ir tas, par ko runāja arī Rimšēvičs — rīkoties, lai aizņemtā nauda nestāv banku kontos, bet jāsagatavojas strādāt ar struktūrfondiem un saprātīgā veidā tā jāielaiž ekonomikā, sacīja R. Zīle, tāpēc premjeram vajagot izsvērt, «kas ir svarīgākais un kas ir mazāk svarīgs, un kur ir tas efekts». Turklāt, pēc R. Zīles domām, šādas izmaiņas ir vajadzīgas Tautas partijai, kas nāca ar šo iniciatīvu. «Jo viņiem, manuprāt, nav labvēlīgas situācijas ar vairākiem ministriem un viņi meklē iespēju ar vispārēju neskaidrību izlabot savu situāciju pirms vēlēšanām — tā es to redzu,» atzina R. Zīle.

Lai arī medijos jau tiek saukti arī to ministru vārdi, kurus Tautas partija gribot nomainīt — aizsardzības ministrs Vinets Veldre un finanšu ministrs Atis Slakteris —, Tautas partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis sarunā ar «Neatkarīgo» gan uzsvēra — šādām runām nav pamata. Turklāt, ja arī ministrus vērtē, tad esot jāvērtē pilnīgi visi. Bet, veicot reformu, nemaz nedrīkstot domāt par konkrētām personālijām vai amatu politisko sadalījumu, bet ministriju funkcijām. Tiesa, vēl pirms budžeta pieņemšanas novembrī neformālās sarunās paši Tautas partijas pārstāvji sprieda, ka šo divu politiķu ministra portfeļi pirmām kārtām ir zem jautājuma zīmes.

Joprojām nav skaidrs arī par iespējamajām pārbīdēm, jo no pirmajā brīdī nosauktajiem reorganizācijas variantiem politiķi sāk atkāpties. Tas esot tādēļ, ka vispirms vajagot izvērtēt funkciju auditu rezultātus. «Arī esam pateikuši, ka, piemēram, varētu apvienot Veselības un Labklājības ministrijas, un no ekonomijas viedokļa droši vien to varētu. Bet tajā pašā laikā mēs arī uzklausām speciālistus, un nevar nepiekrist, ka tajā laikā, kad šīs nozares bija kopā, veselība bija labklājības ēnā un neviens tai nepievērsa uzmanību. Tāpēc nevar būt tā, ka viena ministrija noēd otru,» skaidroja M. Kučinskis. Līdzīgi savulaik bijis, kad Reģionālo lietu ministrija bijusi zem vien jumta ar Vides ministriju — primārie bijuši vides jautājumi, un viss, kas saistās ar plānošanu, ar stratēģijām, pašvaldību attīstību, bija otršķirīgs. Viens gan esot skaidrs — elietu sekretariāts pilnīgi noteikti neesot vajadzīgs, bet, kā savienojami pārējie, esot diskusiju jautājums.