Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9887591t1habac.jpg)
Šodien daudzi atļaujas spekulēt ar jēdzieniem «godīgums», «pārmaiņas», «rīcība». Spekulējot ar šiem jēdzieniem, kaut kur ir pazudusi to patiesā nozīme.
Vai ir vērts gari un plaši spriest par to, kur mēs esam pašlaik, ja rīcība neseko? Vai ir vērts gari un plaši spriest un runāt par to, kas, kā un kāpēc mūs līdz šādai situācijai ir novedis, ja rīcība neseko? Nav vērts. Populismam, bez seguma (reālas rīcības), nav itin nekāda vērtība. Pat ja mūsu valsts iedzīvotāju lielākā daļa apzinās un saprot to, kas ir atbildīgs un kam būtu jāsēž uz apsūdzēto sola, tam nav itin nekāda vērtība tad, ja rīcība neseko.
Pienāks laiks, kad uz apsūdzēto sola sēdēs daudzi, taču tagad ir pienācis laiks kaut kam daudz, daudz būtiskākam – rīcībai.
Pirmkārt. Ikvienam Latvijas iedzīvotājam, ir aktīvi (iespēju robežās) jāpauž viedoklis par šobrīd notiekošo MŪSU valstī.
Pirmā nopietnā iespēja paust savu viedokli par šobrīd notiekošo MŪSU valstī (pēc tā dēvētās «lietussargu revolūcijas»), būs jau pavisam drīz – 13.janvārī, Doma laukumā, kad tur notiks protesta akcija ar prasību atlaist Saeimu.
Daudzi uzskata, ka aicinājums uz šo protestu ir nepārdomāts un nevieš uzticību. Jā, tam zināmā mērā var piekrist. Miljonāra, kas vēl pirms salīdzinoši neilga laika bija «Tautas» (neapgānīsim šo vārdu un šī projekta sakarā, liksim to pēdiņās) partijas biedrs un ministrs tās pašas partijas premjera vadībā, aicinājums uz šādu akciju, varētu šķist divkosīgs, taču šajā situācijā nav svarīgi, KAS aicina - svarīgi ir tikai tas, KĀ mēs spriedīsim un KO mēs pateiksim tur uz vietas. Ir jārīkojas kulturāli, nemēģinot atkārtot 1905.gada notikumus vai pavisam neseno traģēdiju Grieķijā. Mums ir jāiet ar mieru, ar nopietnām un pamatotām prasībām, līdzīgi kā to Indijā darīja Gandijs (un viņam izdevās).
Šī akcija būs Latvijas sabiedrības spēka un vienotības pārbaude, un to apmeklēt ir ikviena iedzīvotāja pienākums.
Otrkārt. Atlaist Saeimu ir tikai maza daļa no tā, kas ir jāpaveic. Ja tiek atlaista Saeima, ir jābūt tādam politiskajam spēkam, kas var nākt vietā – šobrīd šāda politiskā spēka Latvijā nav.
Un tieši tāpēc, līdz ar šo prasību paralēli ir jāorganizē jauna, uz godīgiem principiem orientēta politiskā spēka (partijas vai apvienības) veidošana, kurā tiktu plaši pārstāvēta Latvijas sabiedrība no dažādām nozarēm (t.sk. arī tā nelielā inteliģences daļa, kas nav pārdevusies šobrīd pie varas esošajiem) un kas būtiski – jāpiesaista cilvēki ne tikai no Rīgas, bet arī novadiem.
Jaunizveidotā politiskā spēka uzdevums, jau nākošajā vēlēšanās, būtu savākt vismaz 51% balsu, jo tikai šādā gadījumā, izvirzītos uzdevumus varēs sekmīgi īstenot dzīvē. Nebūsim naivi - lai to panāktu, politiskā spēka kodols jāveido ne tikai no latviešiem, bet arī krieviem u.c. Latvijā dzīvojošo minoritāšu tautības cilvēkiem, kā galveno principu izvirzot nevis etnisko piederību, bet gan to, vai attiecīgais cilvēks ir gatavs un spējīgs strādāt valsts un tās iedzīvotaju labā.
Tikai šis ir ceļš, pa kuru ejot, mēs varēsim veikt vairākas valsts attīstībai vitāli nepieciešamas reformas (īpaši vēlos izcelt izglītības sistēmas sakārtošanu, objektīvi sabalansētu valsts atbalstu kultūrai, kā arī uzņēmējdarbības un ražošanas veicināšanu); izskaust korupciju valsts pārvaldē; likvidēt uzpūsto ierēdniecības aparātu, neskaitāmās padomes un galu galā, atgriezties pie valsts pamatuzdevuma – valsts kalpo cilvēkam un nevis otrādi.
Latvijas sabiedrība ir pieļāvusi kļūdas. Bet neviena tās locekļa pieļautā kļūda, neaiziešana uz valstij nozīmīgiem referendumiem vai nepiedalīšanās vēlēšanās, nevar attaisnot un nekad neattaisnos tos «darbus», kurus ir pastrādājuši Latvijā pie varas esošie, gandrīz vairāk kā 2 gadu desmitu garumā.
Mēs varam mainīt, ja to vēlamies – tagad ir īstais brīdis rīkoties!