/nginx/o/2018/07/16/9899913t1h0288.jpg)
Ai, zaķīti, garausīti,
Kā es tevi sen gaidīju
Ar raibām oliņām,
Ar kadiķu ziediņiem.
Tā gaidu Lieldienu
Kā bāleliņu;
Aizgāja garām
Kā rīta rasa.
Skrien garām, Metenīt,
Ar kaņepju plācenīt’!
Man atnāca Lieldieniņas
Ar baltām oliņām,
Ar baltām oliņām,
Ar ziedotu plācenīt’.
Klausījos(i), brīnījos(i),
Kas aiz kalna gavilēja:
Lieldieniņa braukšus brauca,
Asnus veda vezumā(i).
Lieldienas rītā
Sarkana saule,
Māršiņas villainei
Sarkanas bārkstis.
Svētkos sedzu lielu saktu,
Vairāk zelta, ne sudraba;
Lieldien’ jozu lielu jostu,
Vairāk diega, ne dzīparu.
Es ar savu bāleliņu
Lieldienās šūpojos;
Viegli tek šūpolītes,
Lieldieniņu daudzinot.
Došu olu bāliņam
Par šūpuļa kārumiņu:
Man vistiņas dētin dēja,
Kladzināt kladzināja.
Ai, odiņi, masalīši,
Neēdiet šovasar;
Jau es gan šūpojos
Visas trīs lieldieniņas.
Vai, vai, Lieldieniņa,
Tavu garu gavēņu!
Apēdu māmiņai
Trīs pūri kaņepu,
Trīs pūri kaņepu,
Deviņus pīrāgus,
Šos garos gavēņus
Gavēdama.
Brāļi, brāļi, Liela diena,
Kur kārsim šūpulīti?
- Aiz upītes kalniņā(i)
Div' sudraba ozoliņi.
Trīs gadi pazinu
Šūpoļu vietu:
Neauga mauriņš,
Ne dāboliņš.
Eit projām, Lieldieniņas,
Ar baltām oliņām!
Es gaidīšu Jurģa dienas
Ar zaļo rudzzālīti.
Nāc, māsiņa, kad nākdama,
Nāc Lieldien uz brāļiem:
Lieldien brāļi alu dara,
Lieldien kāra šūpulītes.