Eiropas Parlamenta vēlēšanās kandidātu sarakstos būs liela daļa pašreizējo Saeimas deputātu, liecina partiju nosauktie kandidātu vārdi. Galīgi apstiprināta kandidātu saraksta gan nav vēl ne vienai no partijām, taču jau tagad var prognozēt, ka līdz ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām varētu pamainīties arī vietējā parlamenta sastāvs; ja vien to jau nekoriģēs iespējamās ārkārtas vēlēšanas.
Piemēram, LPP/LC iespējamo Eiroparlamenta deputātu kandidātu sarakstos ir vairāki Saeimas deputāti — Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone, Inese Šlesere un Jānis Dukšinskis. Tautas partija plāno kandidātu saraktos iekļaut Vairu Paegli. Bet no Zaļo un zemnieku (ZZS) savienības deputātiem varētu kandidēt Baiba Rivža un Andris Bērziņš, kuri kandidēja arī iepriekšējo reizi, Andis Kāposts, Staņislavs Šķesteris. Turklāt ZZS ietilpstošā partija Latvijai un Ventspilij darbam Eiroparlamentā virzījusi pat Saeimas spīkeru Gundaru Daudzi. Viņš gan īsti neesot piekritis, uzsvēra ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
To, kāpēc viņa pārstāvētais politiskais spēks izvēlējies šādu taktiku — likt sarakstos tik daudz parlamentāriešu, viņš skaidro ar vēlmi parādīt partijas rezerves. Proti, ievēlot Eiroparlamentā kādu ZZS pārstāvi no Saeimas, vietā nāktu nākamais no saraksta, kas parlamenta vēlēšanās palicis tūlīt aiz svītras. «Nāks nākamie, kas apgūs parlamenta darba pieredzi,» pamatoja A. Brigmanis.
Neraugoties uz šā brīža politiskajiem satricinājumiem Latvijā, kas prasa partiju līderu aktīvu iesaistīšanos, lēmumu kandidēt uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām nav mainījusi arī Saeimas deputāte, «Pilsoniskās savienības» valdes priekšsēdētāja Sandra Kalniete. «Neatkarīgajai» vakar viņa apliecināja, ka tāds bijis partijas valdes lēmumus. «Es [Eiroparlamentā] arī strādāšu, ja mani ievēlēs,» apstiprināja Saeimas deputāte. Sākotnēji partija gan bija iecerējusi, ka uz Eiropas Parlamentu kandidēs pašreizējais eiroparlamentārietis, S. Kalnietes vietnieks partijā — Ģirts Valdis Kristovskis, bet S. Kalniete paliks Latvijā. Taču taktika mainīta, un plānots, ka Ģ. V. Kristovskis kandidēs vietējās vēlēšanās un, visticamāk, «Pilsoniskajai savienībai» būs Rīgas mēra amata kandidāts.
Arī «Jaunais laiks» saraksta augšgalā Eiropas Parlamenta vēlēšanās liks divus Saeimas deputātus — Krišjāni Kariņu, kādreizējo partijas līderi, kura loma partijā gan ir ievērojami mazinājusies, un Ainaru Latkovski, atzina partijas Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis. Ja situāciju nemainīs iekšpolitikas notikumi saistībā ar valdības veidošanu, pirmais numurs «jaunlaiciešiem» gan būšot pašreizējais eiroparlamentārietis Valdis Dombrovskis.
Latvija Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedalīsies otro reizi, un prakse sarakstos pārsvarā likt parlamenta deputātus, jo tie ir sabiedrībā atpazīstamāki, bija arī 2004. gadā. Toreiz no deviņiem ievēlētajiem četri bija Saeimas deputāti — trīs no TB/LNNK (Roberts Zīle, Guntars Krasts, Ģirts Valdis Kristovskis) un viens no «Jaunā laika» (Valdis Dombrovskis, kas līdz ar Eiroparlamenta vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu zaudēja mandātu Latvijas parlamentā).
Grūtāka izšķiršanās par Saeimas deputātu likšanu sarakstos gan varētu būt gadījumā, ja pirms termiņa notiks arī Saeimas vēlēšanas. Tādā gadījumā partijām būtu arī grūtāk izšķirties par kandidātu izvēli, jo divu vēlēšanu vietā — Eiroparlamenta un vietējo pašvaldību — būtu trīs, kurām jāatrod cilvēki. Politiķi neslēpj, ka ieguvējas būtu lielākās partijas, bet mazās būtu spiestas veidot kopīgas kandidātu listes.
***
Saeimas deputāti, kas varētu startēt Eiroparlamenta VĒLĒŠANĀS
• Eiroparlamenta vēlēšanas norisināsies 6. jūnijā vienlaikus ar pašvaldību vēlēšanām.
• Eiropas Parlamentu ievēlē uz pieciem gadiem.
• Latvijai Eiroparlamentā atvēlētas astoņas deputātu vietas no 736.
• Latvijā deputātu kandidātu sarakstus varēs iesniegt no 18. marta līdz 2. aprīlim.
Andis Kāposts (ZZS)
Baiba Rivža (ZZS)
Jānis Eglītis (TP)
Vaira Paegle (TP)
Sandra Kalniete (PS)
Karina Pētersone (LPP/LC)
Inese Šlesere (LPP/LC)
Krišjānis Kariņš (JL)
Ainars Latkovskis (JL)